Eksperts: Nav nekādu garantiju, ka Kariņa valdība tiks apstiprināta

© F64

Garantiju, ka Krišjāņa Kariņa (JV) valdība tiks apstiprināta nav, tomēr, visticamāk, tā līdz balsojumam Saeimā nonāks, norādīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, politikas pētnieks Ojārs Skudra.

Viņš sacīja, ka, visticamāk, partijas "KPV LV" lēmums par Krišjāņa Kariņa (JV) valdību Saeimā tiks pieņemts ar "brīvo balsojumu". Skudra to izsecina, spriežot pēc mēģinājuma gāzt no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata Artusu Kaimiņu (KPV LV). Skudra norādīja, ka balsojumā par Kaimiņu piedalījās 14 no 16 deputātiem, tāpēc, iespējams, bez Gobzema arī Zakatistovs nebalsoja par Kaimiņa atbrīvošanu.

Skudra norādīja, ka to, kāds būs "KPV LV" atbalsts Kariņa valdībai, noteiks arī tas, vai dalība valdībā tiks likta uz balsojumu frakcijā. "Ja būs vēl balsošana frakcijā, tad visādi var būt," piebilda eksperts.

Viņaprāt, balsojums par Kaimiņu atspoguļo "grupējumu spēku samēru" frakcijā. Skudra pieļāva, ja frakcijā notiks balsojums par iešanu vai neiešanu Kariņa valdībā, tad parlamentā par to "KPV LV" varētu būt "brīvais balsojums", kas ļaus apstiprināt šo valdību. Vienlaikus tas notiks ar nosacījumu, ja vēl kāda frakcija pēkšņi neizdomā realizēt šādu balsojumu.

Skudras ieskatā, jautājums par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu viens pats noteikti nevar būt par iemeslu tam, lai frakcija nepiedalītos valdībā, īpaši ņemot vērā, ka problēma deklarācijā ir atrunāta un tiks risināta.

Saeimas balsojums ir noticis, līdz ar to ir grūti iedomāties, ka valdība OIK problēmu varētu nerisināt - tas ir pilnīgi izslēgts, uzskata Skudra, piebilstot, ka nupat savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais politiķis Didzis Šmits (KPV LV) nav arī paskaidrojis, kādu risinājumu viņš iedomājies un kā tas praktiski būtu iespējams.

Kā ziņots, politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam. Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla "Rīga TV24" raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Kariņu, kurā viņam esot pateikts, ja "es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā". "Tas bija pateikts ļoti skaidri," apgalvoja "KPV LV" biedrs.

Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās "KPV LV" izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu.

Šis ir jau otrais kandidatūras atsaukums starp "KPV LV" izvirzītajiem ministru amatu pretendentiem. Iepriekš savu kandidatūru uz labklājības ministres amatu atsauca Saeimas deputāte Ieva Krapāne (KPV LV). Partijas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs skaidroja, ka viņa to darījusi "veselības stāvokļa" dēļ. Politiķis norādīja, ka līdz šim jau nav bijis noslēpums, ka Krapāne ir bērniņa gaidībās, savukārt viņas veselības stāvoklis ir privāts jautājums, ko Zakatistovs atturējās komentēt.

"KPV LV" līdzpriekšsēdētāja Liepiņa piektdien paziņoja, ka nolēmusi neatbalstīt topošo Kariņa valdību, ja tās deklarācijā netiks iekļauts punkts par OIK sistēmas atcelšanu. Šādu paziņojumu politiķe publicējusi "Facebook" kontā. Līdzīgu ierakstu publicēja arī "KPV LV" deputāte Katrina Sprūde, savukārt parlamentārietis Aldis Gobzems dalījās ar abiem ierakstiem, piebilstot, ka "turpinājums sekos".

Pēc Šmita lēmuma atsaukt savu kandidatūru Liepiņa paziņoja, ka neatbalstīs šo valdību.

Gobzems aģentūrai LETA teica, ka aicina frakciju balsot pret šo valdību. Valdību neatbalstīšot četri deputāti - viņš, Šmits, Linda Liepiņa un Karina Sprūde, pastāstīja Gobzems.

Tikmēr Zakatistovs žurnālistiem sacīja, ka Liepiņas un Sprūdes paustais ir viņu personīgais viedoklis, savukārt frakcija par nostāju attiecībā uz Kariņa veidojamo valdību lems pirmdien. Zakatistovs arī norādīja, ka milzīgais konflikts starp "KPV LV" politiķiem, partijas līdzpriekšsēdētāju Artusu Kaimiņu un Gobzemu jau otro reizi traucē izveidot valdību.

Politika

Otrdien, 26.novembrī, Aizsardzības ministrijā norisināsies valsts aizsardzības dienesta iesaucamo atlase, kurā pēc nejaušības principa ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu kopumā tiks atlasīti 800 Latvijas pilsoņi - vīrieši primāri vecumā no 18 līdz 19 gadiem, aģentūru LETA informēja ministrijā.