Eiropas Savienības (ES) amatpersonas izskata plānus par "Breksita" atlikšanu līdz nākamajam gadam, Vācijai un Francijai dodot mājienus par iespēju pagarināt izstāšanās sarunas, ņemot vērā politiskās jukas Lielbritānijā, vēsta laikraksts "The Times".
Diplomāti un amatpersonas gatavo ilgāku pagarinājumu, nekā tas ir paredzēts ES līguma 50.panta izstāšanās procedūrā, ņemot vērā to, cik smagu sakāvi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien pieredzēja balsojumā par viņas "Breksita" vienošanos.
Līdzšinējā plānā galvenā uzmanība bija veltīta varbūtībai, ka "Breksits" varētu tikt atlikts no 29.marta uz trim mēnešiem - līdz jūnija beigām, sacīja vairāki avoti. Tomēr ES amatpersonas tagad izvērtē juridiskos ceļus, lai atliktu "Breksitu" līdz nākamajam gadam.
Berlīne signalizējusi, ka Londonai būtu jāatvēl vairāk laika savas pozīcijas izstrādāšanai pēc sagrāves, ko Mejas "Breksita" vienošanās pieredzējusi parlamentā.
Kā britu raidorganizācijai BBC norādīja Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers, "pēc visa spriežot, bezvienošanās "Breksitam" nav vairākuma. Tas ir ļoti svarīgs vēstījums, jo tas nomierinās tirgus, tas saglabās darbavietas abās Lamanša pusēs".
"Es pagaidām neesmu redzējis skaidru nostāju, kā virzīties tālāk," atzina ministrs. "Apvienotajai Karalistei būtu jābūt pietiekamam laikam, lai viestu skaidrību par savu nostāju, un, ja nepieciešams, ES būtu jāatvēl papildu laiks, lai britu parlaments un tauta gūtu skaidru nostāju."
Vaicāts par iespējamo 50.panta procedūras pagarināšanu, ministrs sacīja: "Mums ir jāgaida, līdz parlaments būs nonācis pie šāda secinājuma, un tad mums ir jāizvērtē, ko mēs varam darīt. Ja parlamentam būs vajadzīgs vairāk laika, tas ir kas tāds, ko Eiropadome pavisam noteikti var apsvērt. Es personīgi uzskatu, ka tā būtu saprātīga prasība."
Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no ES balsojumā otrdienas vakarā Lielbritānijas parlamentā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.
