Latvija gatava visiem Brexit scenārijiem

 
©AP/ SCANPIX

Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments neatbalstīja Eiropas Savienības piedāvāto līgumu par valsts izstāšanos no kopienas, Latvijai līdz ar visu ES atliek vien gaidīt, ar kādiem piedāvājumiem klajā nāks pati Lielbritānija. Kaut arī tas izmaksāšot vairāk, Latvija esot gatava arī tā dēvētajam smagajam Brexit.

Saeimas Ārlietu komisijā strādājošais Artis Pabriks, kas bijis gan Eiropas Parlamenta deputāts, gan ārlietu ministrs, norāda, ka pēc Lielbritānijas parlamenta balsojuma Latvijai atliek vien gatavoties sarežģītākajam scenārijam - neregulētai Lielbritānijas aiziešanai no ES.

Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir panākt, lai Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem tiktu saglabātas to tiesības, piemēram, uz darbu vai izglītību.

«Izstrādāsim dokumentu, kas, ja Lielbritānija aiziet no Eiropas Savienības, paredz britu pilsoņiem, kas pastāvīgi uzturas un strādā Latvijā, nodrošināt tādas pašas tiesības un pienākumus kā pašlaik, protams, sagaidot pretī, ka Lielbritānijas valdība apņemas tieši tādas pašas saistības pret mūsu valstspiederīgajiem,» apliecinot, ka darbs pie šī uzdevuma jau sākts, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Taču šis nav vienīgais Latvijas izaicinājums, gatavojoties Lielbritānijas aiziešanai. «Mēs nevaram noreducēt Latvijas intereses tikai uz mūsu pārstāvjiem, kas dzīvo Lielbritānijā. Būs nepieciešami papildu ieguldījumi tirdzniecībā, papildu juridiskas un politiskas pūles, lai pārslēgtu un noslēgtu atsevišķus līgumus,» atgādinot, ka arī briti ir ieinteresēti, lai divpusējā sadarbība nepārtrūktu, saka A. Pabriks.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norāda, ka Latvijai lielā mērā pašlaik atlikusi vien novērotāja loma šajā procesā. «Eiropas Savienības pozīcijas nav mainījušās. Esam devuši mandātu sarunvedējiem. Tagad, kad briti ir pateikuši «nē», nekas īsti nav jādara, vien jāgaida, ko viņi teiks un piedāvās,» saka R. Kols.

Arī viņš uzsver, ka Ārlietu ministrija jau iepriekš gatavojusies sarežģītākajam scenārijam un likumdevēju informējusi par nepieciešamajām procedūrām un papildu izdevumiem, piemēram, muitas darbības pielāgošanai jaunajai situācijai.

Līdz brīdim, kad Lielbritānija piedāvās risinājumu jaunajai situācijai, neesot pamata sasaukt arī Eiropas Savienības Padomes ārkārtas sēdi. «Mēs visu esam piedāvājuši, bet briti to noraidījuši. Ne jau Eiropas Savienība izstājas, Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības,» saka R. Kols.

Jautāts, kā nekontrolēts Brexit varētu ietekmēt Latvijas ierindas iedzīvotāja dzīvi, viņš nepieļauj iespēju, ka ar Lielbritāniju tiks atjaunots vīzu režīms, taču ar sarežģītāku ceļošanu uz šo valsti gan būs jāsamierinās, jo noteikti tiks atjaunota robežkontrole.

«Neskatoties uz radušos situāciju, kas, protams, ir nepatīkams rezultāts, bet tas nav pārsteigums, tas bija viens no iespējamajiem scenārijiem. Valdības līmeņa attiecībās jāpanāk mūsu pilsoņu tiesību saglabāšana neatkarīgi no tā, kas notiek pēc 29. marta, kad Lielbritānijai jāpamet Eiropas Savienība,» uzsverot, ka šo termiņu iespējams pagarināt, bet ne vairāk par pāris nedēļām vai mēnesi, saka R. Kols.