Putins pārmet ASV un citām rietumvalstīm Balkānu destabilizēšanu

Putins ar šādiem pārmetumiem nācis klajā intervijā Serbijas laikrakstam "Večernje Novosti".

Vairums valstu reģionā vēlas iestāties Eiropas Savienībā (ES) un vairums jau ir NATO sabiedrotās.

Tomēr Serbija joprojām ietur izteikti promaskavisku kursu un ceturtdien uzņems vizītē Putinu.

Serbiju un Krieviju vieno slāvu saknes un pareizticīgā baznīca, ko Putins raksturoja kā "garīgu un kulturālu radniecību". Abām valstīm arī sakrīt viedokļi Kosovas jautājumā.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.

Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Krievija.

Savienotās Valstis bieži pārmetušas Krievijai jaukšanos Balkānu lietās, tostarp Maķedonijas referendumā par valsts nosaukuma maiņu, kas pavērtu Maķedonijai ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Tomēr pēdējā laikā Maskavai nācies piedzīvot neveiksmes Balkānos, gan Melnkalnei, gan Maķedonijai tuvinoties Rietumiem.

Putins pārmeta Rietumiem spiediena izdarīšanu uz šīm valstīm, liekot tām rīkoties pretēji tautu gribai.

NATO paplašināšanās centieni novelk "jaunas šķeļošas līnijas Eiropas kontinentā" un palielina spiedienu, intervijā laikrakstam "Politika" sacīja Putins.