ĀM par "Brexit": Arī Latvijai nopietni jāgatavojas

 
©AP/Scanpix

Jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" galvenais vārds pašlaik ir neskaidrība, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Ierēdne uzsvēra, ka pašiem britiem pēc noraidošā balsojuma par "Brexit" vienošanos tagad jāpieņem lēmums, ko viņi grib - "cieto Brexit", izmaiņas līgumā ar ES u.tml.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) intervijā telekanālām LNT piebilda, ka vakardienas britu balsojums nozīmē, ka panāktā vienošanās, kas tikusi vērtēta arī kā optimāla Latvijas interesēm, ir izgāzusies, un britu valdībai tagad ir trīs dienas, lai sagatavotu jaunu vienošanos, un tagad varianti esot visi iespējami - izstāšanās bez vienošanās, izstāšanās termiņa atlikšana utt.

Rinkēvičs bija skeptisks par jauna referenduma sarīkošanas iespējām. Viņš domā, ka britu sabiedrība pašlaik ir tik sašķelta, ka nevienam viedoklim nav īsti pārsvara, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāds būtu šāda referenduma iznākums.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka briti turklāt ir nonākuši lielā laika trūkumā, jo, ja tiks nobalsots arī par neuzticību Terēzes Mejas valdībai, Lielbritānija var nonākt arī līdz ārkārtas vēlēšanām, un tad līdz marta beigām jaunu izstāšanās līgumu nebūtu iespējams izstrādāt.

Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ja līdz 29.martam nebūs izstāšanās līguma, arī Latvijai nebūs nekāda attiecību regulējuma ar Lielbritāniju un attiecīgi būs ļoti liela neksaidrība gan par Latvijas iedzīvotāju situāciju šajā valstī, gan par savstarpējo tirdzniecību, gan citiem jautājumiem.

Krīzes menedžēšanas plāni valstij esot, tomēr pilnībā situāciju pilnībā prognozēt nevarot, sacīja Kalniņa-Lukaševica. Latvijā lēš, ka būs jāpieņem vismaz ap desmit likumiem, tāpēc vajadzētu rīcībspējīgu valdību.

Kalniņa-Lukaševica atzina, ka tagad aktīvi tiek runāts par Lielbritānijas izstāšanās datuma atlikšanu. Teorētiski tas ir iespējams, ja britu valdība to lūdz un visas pārējās 27 ES valstis tam piekrīt.

Ministrijas pārstāve uzskata, ka ĀM ir gana aktīvi informējusi cilvēkus un uzņēmējus par "Brexit" procesiem un situāciju, kas iestājās, ja nav vienošanās par britu izstāšanos no ES. Daudziem Latvijā ir bijusi sajūta, ka diez vai nonāksim pie sliktākā "Brexit" scenārija, tomēr tas itin drošiem soļiem tuvojas, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nopietni jāgatavojas, piebilda Kalniņa-Lukaševica.

Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par "Breksita" vienošanos.

"Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā," pēc balsojuma atzina premjere. "Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta." Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Latvijas Ārlietu ministrija aizvadītajā nedēļā Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē informēja, ka, neskatoties uz to, vai Lielbritānija no ES izstāsies ar vai bez vienošanās, būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu.

ĀM iepriekš brīdinājusi - ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.