Kariņa valdības ilgmūžības atslēga – veģetēšana
Reti kurš šaubās par to, ka Krišjāņa Kariņa veidotā valdība Saeimas balsojumā netiks apstiprināta un tas, kā plānots, visticamāk, notiks pēc divām nedēļām. Aktuālāks jautājums ir par to, cik ilgi šī ideoloģiski ļoti atšķirīgo politisko spēku valdība spēs neizirt.
Jaunās konservatīvās partijas, kuras dēļ neizdevās izveidot sešu labēji centrisko partiju veidotu valdību, līderis Jānis Bordāns uzskata, ka K. Kariņa valdībai, par spīti ideoloģiskām pretrunām, ir potenciāls pārspēt līdzšinējos valdību ilgmūžības rekordus. «Domāju, ka šī valdība var sagādāt pārsteigumus arī ilglaicīguma ziņā,» pauž J. Bordāns. Jautāts, kas viņam ļauj būt tik optimistiskam, viņš atgādina, ka netipiski ilgajā valdības veidošanas procesā partijas apliecinājušas vēlmi un spēju sabalansēt ideoloģiskās atšķirības. Arī paveicamo darbu saraksts tām nav atšķirīgs, bet par to, kā tie paveicami, iespējams vienoties. Līdz šim ilgmūžības rekordu viena termiņa valdībai uzstādījis Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets.
Pakļaujoties Jaunās konservatīvās partijas spiedienam un izslēdzot no potenciālās koalīcijas Zaļo un zemnieku savienību, politiķi atzina, ka šī organizācija, atstāta opozīcijā, būs ļoti neērts pretinieks jaunajai koalīcijai, kurā lielākajai daļai ievēlēto deputātu trūkst pieredzes politikā.
Taču to pašu ideoloģisko atšķirību dēļ, kuru Saskaņas iekļaušana koalīcijā patlaban nav iespējama, topošajai koalīcijai nebūs jābaidās no tāda apmēra draudiem, ko varētu sagādāt ZZS un Saskaņas sadarbošanās opozīcijā.
Tā ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atgādina, ka opozīcijas pienākums ir norādīt uz koalīcijas neizdarībām. «Līdz ar to mums būs viens uzdevums un jautājumi, uz kuriem vērsīsim sabiedrības uzmanību, var sakrist, taču sadarbību neplānojam, jo ideoloģiskajā līmenī ir jautājumi, kuros mums nekad viedokļi nesakritīs, piemēram, par mācību valodu skolās,» skaidro A. Krauze.
Arī Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs neprognozē, ka politiskie spēki varētu izveidot aliansi, jo «ZZS ir savilkusi tik lielas sarkanās līnijas sadarbībai ar Saskaņu, ka diez vai no mūsu sadarbības varētu iznākt kas labs».
Taču pretēji J. Bordānam A. Krauze ir skeptisks par pieci ideoloģiski atšķirīgo partiju spēju sabalansēt savas vēlmes ilgstoši. «Vispirms viņiem jātiek līdz Saeimas balsojumam, jo jau šobrīd ir diezgan lielas pretrunas iezīmējušās dažādo solījumu dēļ. Ja arī izdosies valdību izveidot, tad ļoti ilgi tā nebūs, jo tajā ir pilnīgi pretrunīgu politiku un ideoloģiju partijas - liberālas un stipri konservatīvās. Varētu būt diezgan spēcīga interešu sadursme,» prognozē A. Krauze.
Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka K. Kariņa valdībai iespējami abi scenāriji - gan ilgs mūžs, gan strauja sairšana. Kāds būs valdības liktenis, ir atkarīgs no tā, vai tā kā komanda vispār centīsies izpildīt atsevišķu partiju dotos solījumus. «Ja K. Kariņa valdība kļūs par tādu, kura nerisina problēmas, tikai tādēļ, lai nesabruktu, jo kompromisus dabūt ir grūti, ja neveiks pieteiktās reformas, bet veģetēs un darīs ikdienas darbu, valdība var izvilkt diezgan ilgi. Ja gribēs kaut ko no pieteiktajām reformām veikt, tad būs grūti saglabāt gan valdības ministru sejas, gan koalīcijas sastāvu,» lēš eksperts.
Problēmas var sagādāt arī nepieredzējušākie partneri, kuriem grūti būs pierast pie politikai raksturīgajiem stresa līmeņiem. Par to liecina arī fakts, ka jau nākamajā dienā pēc savas kandidatūras oficiālas apstiprināšanas no labklājības ministra amata atteikusies KPV LV pārstāvošā Ieva Krapāne. Šo lēmumu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs lakoniski skaidro ar «veselības stāvokli».
Zināms, ka I. Krapāne ir bērniņa gaidībās, bet pēc viņas kandidatūras oficiālas nosaukšanas sociālajos tīklos pār gaidībās esošo sievieti pārvēlās dažāda kalibra kritikas vilnis. Iespējams, ka jaunā politiķe tam nebija gatava, un, līdzīgi Saskaņas sākotnējam kandidātam uz Valsts prezidenta amatu Pēterim Sproģim, viņa salūza zem sabiedrības brīžam pārlieku agresīvās kritikas nastas.