Valsts prezidents aicina jauno valdību apstiprināt janvārī
Ar jaunās valdības apstiprināšanu nevajadzētu kavēties un tas jāizdara jau janvārī, pirmdien žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Šoreiz nominējot premjera kandidātu, atšķirībā no iepriekšējām divām reizēm Vējonis nenoteica divu nedēļu termiņu valdības veidošanai. Prezidents skaidroja, ka premjera kandidātam Krišjānim Kariņam (JV) jau ir solīts Saeimas vairākuma atbalsts, līdz ar to tagad tiks sākts darbs pie valdības deklarācijas veidošanas.
Kad valdības deklarācija būs saskaņota ar partijām un iespējamiem ministriem, tad notiks Saeimas balsojums par jauno valdību. Tam vajadzētu notikt janvārī, sacīja Vējonis, uzsverot, ka valdībai būs jārisina daudz jautājumu, jāturpina reformas, tāpēc vilcināties nedrīkst.
Prezidents mudināja politiskās partijas būt atbildīgam un sākt deklarācijas izstrādi. Tas nebūs vienkāršs darbs, jo partijas priekšvēlēšanu periodā daudz solījušas, piebilda Vējonis. Tomēr mudināja, lai partijas būtu atvērtas pretimnākšanai un kopsaucēju meklēšanai.
Kariņš žurnālistiem sacīja, ka šis ir teju "bezprecedenta gadījums", jo valdības veidošana uzticēta Saeimas mazākajai frakcijai. Darbu pie valdības deklarācijas iecerēts noslēgt divu nedēļu laikā. Ministru amatu kandidāti strādās pie deklarācijas sadaļām savās jomās, pieaicinot koalīcijas partnerus un ekspertus.
Premjera amata kandidāts atkārtoti pauda, ka valdības prioritātes būs finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformu turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
"Jaunā Vienotības" šodien tiksies ar potenciālajiem valdības partneriem, lai pārrunātu valdības veidošanas jautājumus.
Kā ziņots, Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV", "Attīstībai/Par" (AP) un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Tātad opozīcija strādās parlamenta lielākā frakcija - "Saskaņa" un ZZS.