Politiķis Krišjānis Kariņš (JV), kurš varētu tikt nominēts premjera amatam, iecerējis divās nedēļās vienoties par topošo valdību un tās uzdevumiem, un virzīties uz Ministru kabineta apstiprināšanu Saeimā.
Kariņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka visas potenciālās koalīcijas partijas ir apstiprinājušas, ka neiebilst "KPV LV" prasībām valdības veidošanai. Politiķis arī informējis, kādas ir šīs prasības - nepaplašināt ministriju skaitu, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra un Saeimas Tautsaimniecības komisijas amats "KPV LV" pārziņā, aktīva iesaiste teritoriālās reformas procesā, kā arī valdība Kariņa vadībā. Iepriekš politiķi izvairījās oficiāli nosaukt šīs prasības.
Kariņš nosauca arī topošās valdības prioritātes - finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, cīņa pret korupciju, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības reformas turpināšana, OIK likvidēšana, veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana, teritoriālā reforma un demogrāfijas jautājumi.
Potenciālais premjera kandidāts uzskata, ka valdības deklarācijas veidošana būs sarežģīts darbs, tomēr cer rast kopsaucējus ar partneriem.
Kariņš pirmdien, 7.janvārī, plkst.11 tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet no iespējamiem valdības partneriem līdz pirmdienas plkst.10 sagaida ministru kandidātu vārdus. Līdz ar to viņš pagaidām nekomentēja ministru matu pretendentus, kā arī nenosauca "Jaunās Vienotības" finanšu ministra amata kandidātu.
Kā ziņots, Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar "Jaunās Vienotības" politiķi Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Šo partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien esot apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem teju trīs mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot "Saskaņu", kas pārstāv lielāko parlamenta frakciju.
Šis ir ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.