Lembergs: Ja ministriju skaits nemainīsies, JKP un "KPV LV" rupji pārkāps savus solījumus
Ja pie jaunās valdību veidošanas ministriju skaits paliks nemainīgs, tad Jaunā konservatīvā partija (JKP) un partija "KPV LV" rupji pārkāps savus priekšvēlēšanu solījumus, šādu viedokli piektdien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).
Viņš teica, ka solījumu pārkāpšana nedarīs partijām godu, paužot pārliecību, ka solījumu nepildīšana Latvijas politikā nav nekas jauns.
"JKP solīja paaugstināt minimālās pensijas, neapliekamo minimumu un darba algu. Jācer, ka valdības darbības programmā tas viss būs iekšā, ja nebūs, tad tikai apstiprināsies mani vārdi, ka svarīgākais ir savā starpā sadalīt naudu un ietekmes svēras, bet pārējais viss nav svarīgi," pauda Lembers.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, kad viņam plānota tikšanās ar "Jaunās Vienotības" (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, piektdien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.
Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam apliecinājuši, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, pēc tikšanās pauda "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.
Sarunā ar prezidentu norādīts, ka nepieciešamo darbu veikšanai politiķiem vajadzīgas divas nedēļas un, ja darbs būs veiksmīgs, balsojums par valdības apstiprināšanu Saeimā varētu notikt janvāra "divdesmitajos datumos", norādīja Pavļuts.
"Jauno Vienotību" parlamentā pārstāv vien astoņi deputāti, un tā ir mazākā frakcija 13.Saeimā.
Kariņš piedāvājis veidot valdību, kurā būtu pārstāvētas piecas partijas - JV, JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). Sākotnēji sarunās piedalījās arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču atsevišķu partiju "sarkano līniju" dēļ šīs sarunas netika turpinātas.
Kariņš piedāvāja, ka JV jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. JV jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.
"Attīstībai/Par!" lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, bet veselības ministres amatam - Ilzi Viņķeli. VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu. Tieslietu ministra amatam JKP virzīja partijas līderi Jāni Bordānu, bet uz satiksmes ministra amatu - Tāli Linkaitu.
Pēc piedāvājuma par atbildības jomu sadalījumu partijām radās domstarpības, jo "KPV LV" iekšlietu ministra amatam sākotnēji izvirzīja Aldi Gobzemu, kurš vēl nebija saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kariņš viņa kandidatūru noraidīja, un vēlāk "KPV LV" šim amatam piedāvāja citu kandidatūru - Sandi Ģirģenu. Ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne.