Latvijas Banka: Jaunajai valdībai vajadzētu domāt par bezdeficīta budžeta izveidi

© F64

Lai gan pirmsvēlēšanu laikā ir doti dāsni solījumi, jaunajai valdībai būtu jādomā par bezdeficīta budžeta izveidi, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

"Tas, ka ekonomika aug labi, ir redzams arī valsts budžetā, bet nevajadzētu domāt, ka tas tā būs mūžīgi. Tādēļ, ja runājam par valsts budžetu, tad zināmai piesardzībai būtu jāsaglabājas. Būtu ļoti labi, ja būtu bezdeficīta budžets. Lietuvieši un igauņi to var. Kādēļ mēs to nevaram?" jautāja Kazāks.

Viņš gan atzina, ka bažas par kārtējo valsts budžetu ar deficītu pastāv, jo partiju solījumi pirms vēlēšanām bija dāsni, bet budžeta ieņēmumi 2019.gadā, visdrīzāk, neaugs tik strauji.

"Jā, arī pašlaik Latvijas valdības parāds nav ļoti augsts - ap 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet mēs varam atcerēties laiku pirms krīzes - tad Latvijas valdības parāds bija zem 10% no IKP. Tas nozīmē, ka vajag tikai vienu kārtīgu krīzi, kad tas tiek uzrauts jau daudz augstāk. Manuprāt, valdības parāda apmērs pēc būtības ir kā tāda apdrošināšanas polise. Jo ir mazāks valdības parāds, jo grūtos laikos vieglāk ir aizņemties un aizņemties lētāk. Ja parāds ir liels, tad vai nu tev neaizdos, vai aizdos dārgāk. Mazām valstīm, kuras ir ļoti atvērtas pasaules vējiem, jo ir atkarīgas no eksporta, šāda apdrošināšanas polise ir ļoti nepieciešama," uzsvēra Kazāks.

Jau vēstīts, ka ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto "pagaidu budžetu". Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi FM sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais