Kā Kariņš un "Jaunā Vienotība" šodien dalīs amatus?

Šodien Jaunā Vienotība un Krišjānis Kariņš potenciālajām partnerēm jaunajā valdībā nosauks atbildības nozaru sadali, kas lielā mērā izšķirs K. Kariņa mēģinājuma rezultātus. Iekārojamākā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuru savā pārziņā grib iegūt četras no sešām valdību izveidot mēģinošajām politiskajām partijām. Turklāt Jaunā konservatīvā partija jau sarunu sākumā apliecinājusi, ka ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) vienā valdībā nestrādās arī tad, ja to vadīs K. Kariņš.

Piektdien pēc labēji centrisko partiju pārstāvju tikšanās ar K. Kariņu atklājās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra portfeli vēlas Nacionālā apvienība, ZZS, Jaunā konservatīvā partija un KPV LV. K. Kariņš apliecināja, ka visas šīs ministrijas vadīšanā ieinteresētās partijas ir vienotas, ka nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, taču vienprātības nav par to, kādai tai jābūt. Politiķis to salīdzināja ar situāciju, kurā visa kompānija vienojas, ka ir jādzer, bet katrai ir sava izpratne par to, ko tieši dzert - viena vēlas ūdeni, cita kafiju, bet trešā vispār labprātāk malkotu degvīnu.

Šodien Jaunās Vienotības valde pulcēsies, lai izstrādātu jaunās vadības modeli un sadalītu atbildības nozares.

Ar lēmumu tiks iepazīstinātas partijas, un, ja tiks panākta vienošanās, ka piedāvājums tiek pieņemts, tad turpmākie VARAM realizējamās reformas un valdībai veicamie uzdevumi jau tikšot pārrunāti ar konkrētajiem ministru amatu kandidātiem.

Jaunā Vienotība uz VARAM ministra portfeli nepretendē, taču tai būs jāpārliecina Attīstībai/Par!, kura līdz šim vecinājusi abu iepriekšējo valdības veidošanas mēģinājumu izgāšanos, lai tā atteiktos no pretenzijām uz finanšu ministra amatu, kuru sev vēlas Jaunā Vienotība. «Grūti novadīt valdību, kur premjerministrs un finanšu ministrs nāk no dažādiem politiskajiem spēkiem,» atgādinot, ka iepriekš šādi neveiksmīgi mēģinājumi bijuši, teica K. Kariņš.

Viņš arī piedāvā netipisku atbildības nozaru sadalījumu. Ja līdz šim amati koalīcijā tika sadalīti proporcionāli, atkarībā no tā, cik mandātu ir katrai koalīcijas partijai, tad K. Kariņa valdībā amati tikšot dalīti vienlīdzīgi.

«Līdz šim valdību veidoja lielākais politiskais spēks, ar lielāko mandātu skaitu. Tad dalīja proporcionāli. Šobrīd tā loģika nav darbojusies, tiek faktiski piedāvāts mazākajai frakcijai sastādīt valdību. Lai šāda valdība varētu darboties, iebūvējam pašos pamatos atbildības garu, ka katrai frakcijai jābūt ar mieru ar līdzvērtīgiem noteikumiem darboties valdības darbā ar vienādu ministru skaitu,» skaidro K. Kariņš. Jaunā Vienotība bez premjera amata un finanšu ministru amata vēlas saglabāt arī ārlietu ministra amatu.

Tādēļ, ņemot vērā, ka kopumā sadalāmi ir 15 amati - 14 valdības locekļi un Saeimas priekšsēdētāja amats, var pieņemt, ka Jaunā Vienotība jau tagad rēķinās, ka valdībā, par spīti tās vēlmēm, visas sešas labēji centriskās partijas ietilpināt neizdosies.

Zināms, ka jaunās valdības veidotājiem simpatizē ZZS pārstāvošais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, taču ZZS iekļaušanai valdībā joprojām pretojas konservatīvie, kuri paši atbildību par Aizsardzības ministriju uzņemties nevēlas.

Taču K. Kariņš cerību vēl nav zaudējis. «Izaicinājums ir tas, ka tās pretrunas un tie dažādie savstarpēji izslēdzošie uzstādījumi nav visi pilnībā pazuduši. Tas nepieciešamais sadarbības un kompromisa gars, kas šādai valdībai nepieciešams, vēl kopumā nav sasniegts,» pauž K. Kariņš un piebilst, ka sasniegt tādu garu tomēr nav neiespējami.