Rihards Kols: Latvijas interesēs ir aktīva dalība NATO un saliedēta, spēcīga ES
Latvijas ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) dienaskārtībā arī turpmāk vienai no galvenajām prioritātēm ir jābūt drošībai. Šogad daudz paveikts aizsardzības stiprināšanā, taču šajā jomā nedrīkstam atslābt. Ņemot vērā aktuālos mūsdienu izaicinājumus, jāpilnveido drošības struktūra un jāstiprina ES un NATO sadarbība, piektdien, 14.decembrī, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti, iepazīstoties ar ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektu.
“Drošības izvirzīšana priekšplānā ir pašsaprotama, jo mūsu efektīva aizsardzība ir mūsu neatkarības garants. Latvijas interesēs ir aktīva dalība NATO un saliedēta, spēcīga Eiropas Savienība. Mums kopīgiem spēkiem jāspēj atbildēt uz mūsdienu militārajiem, informatīvajiem un hibrīdapdraudējumiem, vairojot mūsu militāro potenciālu un stiprinot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem. Protams, nedrīkst aizmirst arī par iekšējiem jautājumiem, jo drošība sākas tepat, Latvijā, - jāsargā informatīvā telpa, jāstiprina dažādu sektoru stabilitāte valsts iekšienē,” uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Drošības nozīmību izcēla arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda: “Drošība ir jāskata plašākā kontekstā. Svarīgs aspekts ir finanšu sektora stabilitāte, kas būtībā ir arī nacionālās drošības jautājums. Mums ir svarīgs stabils finanšu sektors, kas vieš uzticību un spēj veicināt arī valsts ekonomikas ilgtspējīgu attīstību. Pastiprināta vērība jāpievērš arī kiberdrošības stiprināšanai un cīņai pret hibrīddraudiem, kas ir priekšnoteikums mūsdienīgai drošības struktūrai.”
Deputāti atzinīgus vārdus veltīja tam, ka ārpolitikas ziņojumā izcelts jautājums par finanšu sektora stabilitāti. Tāpat parlamentārieši akcentēja izaicinājumus, ko var radīt gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb Brexit.
Kā uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Brexit arī nākamgad būs viens no centrālajiem jautājumiem ārpolitikā un būtisku uzmanību jāvelta arī sarunām par ES budžetu, tostarp kohēzijas politiku.
Ministrs akcentēja parlamenta lomu ārpolitikā un uzsvēra arī iepriekš paveikto veiksmīgo un konstruktīvo darbu likumdošanas jomā, tostarp pieņemto jauno Diasporas likumu.
Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē deputāti diskutēja par ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektu, kas ietver paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Kā sēdē sacīja E.Rinkēvičs, ziņojums kalpo kā sava veida rīcības plāns, Latvijai starptautiskajā arēnā pārstāvot nacionālās intereses un izvirzot prioritātes.
Tradicionāli ārlietu ministra ziņojums tiek iekļauts izskatīšanai Saeimas sēdē Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.