Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien nolēma pagaidām nevirzīt grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, atstājot šo jautājumu jaunās valdības ziņā.
Aizejošās valdības finanšu ministre, komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA pēc sēdes skaidroja, ka, nepieņemot šos grozījumus, no nākamā gada nebūs spēkā nodokļa likmes, tātad solidaritātes nodokli iekasēt nevarēs. Viņa mudināja atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) piedāvātos grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā.
Arī komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka likuma grozījumu nepieņemšanas gadījumā solidaritātes nodokli no 1.janvāra iekasēt, visticamāk, nevarēs. Viņš arī pauda šaubas, ka jaunā valdība, kas vēl nav apstiprināta, varētu paspēt šo jautājumu atrisināt līdz nākamajam gadam.
FM sniegtā informācija liecina, ka nākamgad solidaritātes nodokļa ienākumi prognozēti 60,29 miljonu eiro apmērā.
Komisijas sēdē deputātiem bija plašas debates par šo jautājumu, un daudzi kritizēja solidaritātes nodokli. Sēdes izskaņā deputāts Juris Pūce (AP) mudināja atlikt lēmuma pieņemšanu par šo likumprojektu un aicināt jauno valdību nākt ar konceptuālu risinājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāti. Viņa ierosinājumu atbalstīja astoņi deputāti, bet seši bija pret.
Kā ziņots, pērn Satversmes tiesa pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzina Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Šis pants nosaka, ka solidaritātes nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu.
Pēc Satversmes tiesas sprieduma solidaritātes nodokļa piemērošanā, FM apņēmās izpildīt šo spriedumu un novērst nepilnības nodokļa piemērošanā.
Ar likuma grozījumiem FM rosināja noteikt, ka solidaritātes nodokļa likme tiek noteikta vienāda ar augstāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, proti, 35,09%.
Bija iecerēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, 13,59 procentpunkti valsts pensiju finansēšanai, 10,5 procentpunkti iedzīvotāju ienākuma nodoklim, bet seši procentpunkti - valsts pensiju finansēšanai otrajam un trešajam līmenim, kā arī četri procentpunkti - privāto pensiju fondu pensiju plāniem.
Likuma grozījumu saskaņošanas procesā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paudušas viedokli, ka solidaritātes nodoklis no 2019.gada 1.janvāra būtu pilnībā atceļams. Savukārt Finanšu nozares asociācija sniedza viedokli, ka tā atbalstītu solidaritātes nodokļa likmi, kas būtu vienāda ar zemāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, proti, 25,5%, un solidaritātes nodoklis tiktu novirzīts veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai, valsts pensiju speciālajā budžetā un iedzīvotāju ienākuma nodoklim.