Gobzems norāda uz viņa valdības veidošanas "torpedēšanu", atzīst atsevišķas kļūdas

Līdzšinējais Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) pirmdien atzina, ka ir pieļāvis atsevišķas kļūdas sarunās par viņa vadītas valdības veidošanu, vienlaikus paužot pārliecību, ka jau no pirmās dienas bijis skaidrs, ka viņa veidotais Ministru kabinets tiks "torpedēts".

Viņš norādīja, ka valdības veidošanas laikā ir ieguvis "papildu briedumu un vēl vienu ziloņa ādu".

Gobzems atzina, ka pieļāvis kļūdu, ļaujot partijām tik ilgi domāt par viņa ministru sadalījuma piedāvājumu.

Tāpat viņš pauda, ka kaitējumu ir nodarījusi viņa saistīšana ar ekspolitiķi Aināru Šleseru. Viņš sacīja, ka zināja par "Dienas Biznesā" gaidāmo interviju ar Šleseru un vēlējās to "apsteigt". Tomēr pēc viņa paustā tas bija kļūdains lēmums, jo šajā situācijā notikuši centieni viņu sasaistīt ar Šleseru. Gobzems apgalvoja, ka viņš nekad nav ticies vai veicis darījumus ar nevienu Šlesera biznesa partneri.

Viņš arī norādīja, ka neatbalstītu politiķi Edgaru Rinkēviču (JV) Ministru prezidenta amatam, ja viņa kandidatūra tiktu izvirzīta. Tāpat viņš neatbalstītu politiķa Arta Pabrika (AP) kandidatūru.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirmdien pēc tikšanās ar Gobzemu paziņoja, ka atsauks viņa nomināciju premjera amatam, un sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, iztekot dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. "Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem," žurnālistiem sacīja Vējonis.

Tas, vai nākamais kandidāts būs no malas vai no partiju vidus, būs atkarīgs no konsultācijas ar partijām, piebilda Vējonis.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.