Prezidents atsauks Gobzema nomināciju premjera amatam

Vējonis pēc tikšanās ar Gobzemu žurnālistiem sacīja, ka sagatavos rīkojumu par nominācijas atsaukšanu, kā arī sāks konsultācijas ar partijām.

Kā skaidroja Valsts prezidents, tikšanās laikā kopīgi secināts, ka pašreizējā brīdī, iztekot dotajam divu nedēļu termiņam, Gobzema kandidatūrai nav vairākuma atbalsta. "Pēc sarunas es Gobzemu informēju, ka sagatavošu rīkojumu par viņa kandidatūras atsaukšanu un tuvākajā laikā uzsākšu konsultācijas ar politiskajām partijām par viņu redzējumu un turpmākajiem soļiem," žurnālistiem sacīja Vējonis.

Taujāts, vai Gobzema nominēšana nav bijusi kļūda, Vējonis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka vēlēšanas notiek, lai tiktu ievēlētas politiskās partijas un tās pārstāvētu noteiktu sabiedrības daļu.

"Es vadījos pēc sabiedrības dotā mandāta konkrētajai politiskajai partijai un konkrētajam Ministru prezidenta kandidātam. Tāpēc vēlos teikt viņam paldies, ka viņš piekrita šajā nebūt vieglajā situācijā uzņemties valdības veidošanas procesu. Tas diemžēl noslēdzās bez rezultāta," piebilda Valsts prezidents.

Vējonis vērsa uzmanību, ka tikšanās laikā pārrunāts Gobzema redzējums par to, kā būtu jārīkojas nākotnē un kā būtu jātupina politiskie procesi. "Gobzems pašreiz nevar apstiprināt, ka parlamenta vairākums atbalsta viņa kandidatūru un viņa piedāvāto valdības sastāvu, un deklarāciju," teica Vējonis.

Valsts prezidents pauda nožēlu, ka jau otro reizi viņam nācies konstatēt, ka politiskajām partijām un atsevišķām partiju personālijām joprojām ir lielas ambīcijas, bet valsts intereses ir noliktas otrajā vietā.

"Tas ir skumji, ka valstī tā notiek, bet turpināšu diskusijas ar partijām, lai mēģinātu nonākt līdz kopīgam viedoklim," teica Vējonis. Tas, vai nākamais kandidāts būs no malas vai no partiju vidus, būs atkarīgs no konsultācijas ar partijām, piebilda Vējonis.

Gobzems šodien tikās ar prezidentu un bija iecerējis iepazīstināt viņu ar trim situācijas redzējumiem. Politiķis pirms sarunas ar prezidentu aģentūrai LETA neatklāja, kādus jaunus valdības veidošanas modeļus paredz šie trīs scenāriji.

Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26. novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi.

Gobzemam izveidot valdību nav izdevies. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas, bet tad Gobzems no sarunām izslēdza apvienību "Attīstībai/Par!". Tad Gobzems nāca klajā ar potenciālā valdības sastāva sākotnējo variantu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja "plānu B" - atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt "bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību". Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu.

"Profesionāļu valdības" plānam sekoja nākamais pagrieziens Gobzema taktikā un sestdien vakarā viņš partijām piedāvāja kārtējo plānu - turpināt diskusijas četru partiju sastāvā, bez ZZS, tādējādi neturpinot uzstāt uz iepriekš piedāvāto valdības izveidošanu no bezpartejiskajiem ministriem. Aģentūras LETA aptaujātās partijas norādīja, ka neplāno iesaistīties sarunās par jauniem Gobzema piedāvājumiem.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.