Vējonim laiks uzrādīt "plānu C"
 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Ar Latvijas politiskajā teātrī līdz šim nepiedzīvotu performanci noslēdzies termiņš, kurā Aldim Gobzemam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim jāuzrada Saeimas vairākuma atbalstītas jaunās valdības modelis. Ko uzrādīt A. Gobzemam nav, jo vairākums labēji centrisko partiju pagriezušas viņam muguru, bet sabiedrība un paši politiķi ar aizturētu elpu gaida, kā rīkosies prezidents.

Aizvadītās nedēļas laikā A. Gobzems sabiedrībai un valdības veidošanas sarunu partneriem paspēja piedāvāt trīs valdības modeļus. Pirmo, kurā vietu A. Gobzems centās atrast visām sešām labēji centriskajām partijām, par nepieņemamu nodēvēja un no sarunām izstājās Attīstībai/Par!, kas gana caurspīdīgi A. Gobzemu nodēvēja par mērkaķi, kura rokās prezidents ielicis granātu.

Tikai sev zināmu apsvērumu dēļ nākamajā modelī A. Gobzems iekļāva Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kuras esība valdībā jau prognozējami nebija pieņemama Jaunajai konservatīvajai partijai, kas valdības veidotāju nodēvēja par «oligarhu olu» un atteicās no šantāžas formā izteiktā piedāvājuma dzēst sarkanās līnijas starp sevi un ZZS.

Dīvainu sakritību gaismā, vienā dienā ar Aināra Šlesera intervijā pausto par profesionāļu jeb tehnokrātu valdības nepieciešamību, A. Gobzems nāca klajā tieši ar šādu piedāvājumu - sociālo partneru piedāvājumā balstītu bezpartijisku profesionāļu valdību, kurai ar laiku vajadzētu realizēt KPV LV solījumus par ministriju skaita samazināšanu. Arī šim modelim partijas viena pēc otras pauda noraidījumu, bet A. Gobzems solīja šo modeli virzīt uz balsojumu Saeimā arī bez partiju atbalsta. Premjerministra amata kandidāts partijas atkal mudināja aizmirst savus principus un valsts nākotnes labā ļauties viņa plānam, pretējā gadījumā viņš aicināšot prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu organizēšanu.

Par spīti tam, ka piektdien A. Gobzems pārliecināti klāstīja, ka Ministru kabineta izveidei nepieciešamie profesionāļi viņam jau gandrīz sapulcēti, arī šim plānam bija lemts par 24 stundām nedaudz garāks mūžs.

Jau sestdien A. Gobzems sazinājās ar partijām un informēja tās par vēlmi veidot valdību ar četru partiju dalību - KPV LV, Jauno konservatīvo partiju, Nacionālo apvienību un Jauno Vienotību, ZZS un Attīstībai/Par! atstājot opozīcijā blakus Saskaņai.

Tveroties arī pie šāda modeļa, A. Gobzems - apzināti vai neapzināti - atkal tajā iekļāva komponenti, kas apdraud valdības apstiprināšanu. Proti, šādam valdības sastāvam Saeimā būtu tikai 53 mandātu atbalsts, bet Nacionālā apvienība paudusi, ka koalīciju ar tik mazu atbalstu tik sadrumstalotā Saeimā būtu grūti atbalstīt. Un tieši tā arī noticis, partijas viena pēc otras atteikušas tālāku sadarbību un paudušas vēlmi sagaidīt R. Vējoņa reakciju.

Pēc konservatīvo Jāņa Bordāna valdības veidošanas mēģinājuma izgāšanās R. Vējonis piedraudēja, ka gadījumā, ja partijas pašas nespēs vienoties par jauno valdību, viņam esot plāns B, kurš nevienam nepatikšot. Partijas vienoties nespēja, un R. Vējonis premjera amatam virzīja A. Gobzemu.

Prezidents ar A. Gobzemu tiksies šodien pēcpusdienā, pagaidām nav zināms, vai viņš nāks klajā ar jaunu premjerministra amata kandidātu, jebšu partijām atkal tiks dots laiks pārdomām. Taču aizkulisēs cirkulē ziņas, ka R. Vējonis apsver domu veidot valdību aicināt nepolitisku kandidātu. Kā viens no iespējamajiem kandidātiem tiek piesaukts Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Tiesa, viņa kandidatūra pēdējos gados tiek piesaukta ik reizi, kad valdības veidošana šādu vai citādu iemeslu dēļ sāk buksēt.

Šodien pirms tikšanās ar prezidentu KPV LV pulcēsies frakcijas un valdes kopsēdē, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar valdības veidošanu.