SAB nesaskata iemeslu diskusijām par valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanas kārtības maiņu
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nesaskata pamatu diskusijām par valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanas kārtības maiņu.
SAB paskaidroja, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma ir pārvērtēta un mainīta speciālo atļauju izsniegšanas kārtība valstī, kas nesen stājusies spēkā. Tāpat pārsūdzības lietās vēl nav izveidojusies tiesu prakse un patlaban ir precīzi funkcionējoša un efektīva speciālo atļauju izsniegšanas sistēma.
Tāpat speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam saņemšanas regulējumā Latvijā ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm, uzsvēra SAB.
SAB direktors Jānis Maizītis šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka Latvijā ir iespējama diskusija, lai skaidrāk likumā noteiktu regulējumu par personu, tostarp, politiķu priekšpārbaužu sākšanu. Patlaban likumdošanā nav precīzi sakārtots šis jautājums, lai arī SAB iespēju robežās šādas priekšpārbaudes jau veic un personas ātrāk varētu zināt, vai tās iegūs pielaidi valsts noslēpumam.
Gadījumā, ja priekšpārbaudes process likumdošanā skaidrāk būtu noregulēts, tad attiecībā uz premjera amata kandidātu vērtēšanu atskaites punkts varētu būt brīdis, kad partijas nominētu šī amatu kandidātu. "Kad partijas nominē savu kandidātu, tad tas varētu būt atskaites punkts. Ja partijas pieturas pie šāda nosacījuma, tad tas būtu jāuzraksta likumā," norādīja SAB direktors.
Jau ziņots, ka premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPLV) ir nācis klajā ar virkni aicinājumu reformēt pielaižu sistēmu, jo, lai arī viņš ir nominēts premjera amatam, nav skaidrības, vai viņš iegūs šādu pielaidi un varētu pilnvērtīgi strādāt.
Gobzems uzskata, ka nav demokrātiska situācija, kad jauns politiķis, ņemot vērā nepieciešamo pārbaudes laiku pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, nevar ieņemt Ministru prezidenta vai ministra amatu. Politiķis ir pārliecināts, ka šāda sistēma nepastāvot "nevienā pasaules valstī". Vējoņa lēmums nominēt viņu premjera amatam ir kā signāls, ka visiem, arī drošības dienestiem, jāciena demokrātija, pauda Gobzems un uzsvēra, ka demokrātiskā sabiedrībā specdienestu vadība neiesaistās publiskās diskusijās.
Premjera amata kandidāts paziņojis, ka viņa pārstāvētā partija "KPV LV" vēlas risināt jautājumu, kas saistīts ar pielaidēm valsts noslēpumam, jo tas neesot tikai jautājums, kas skar viņu personīgi, bet vairāk esot "saistīts ar demokrātijas potenciālu apdraudējumu", ņemot vērā, ka 13.Saeimā vairāk nekā puse ir jauni deputāti, pret kuriem visiem esot iespējams izmantot šāda veida argumentāciju, kā pret Gobzemu, proti, ka viņam nevar uzticēt amatu, jo nav skaidrības par pielaides valsts noslēpumam iegūšanas iespējām.
SAB patlaban turpina vērtēt Gobzema atbilstību valsts noslēpuma pielaides saņemšanai.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka pielaide valsts noslēpumam nevar tikt piešķirta automātiski. Vējonis ir pārliecināts - speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam saņemšanas regulējumā Latvijā ir nodrošināts līdzsvars starp valsts drošības un demokrātijas interesēm.