Saeima 1. lasījumā atbalsta nākamā gada "pagaidu budžetu"

Saeima ceturtdien, 29.novembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, kā arī izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem.

Rosinātie grozījumi paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.

Grozījumus rosinājusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars iepriekš komisijas sēdē atzīmēja, ka izmaiņas nepieciešamas, jo nākamā gada valsts budžeta pieņemšana kavēsies un tas nestāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī: “Mūsu uzdevums un pienākums ir nodrošināt, lai cilvēki tā dēļ nejustu nekādas neērtības - ienākumi no jaunā gada nekļūtu mazāki, kā arī viņi saņemtu solīto palielinājumu.”

Patlaban situācijā, kad Saeimas vēlēšanu gadā kavējas valsts budžeta pieņemšana un tas nevar stāties spēkā ar 1.janvāri, izdevumiem var tērēt vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gadā piešķirtā finansējuma, un tas nav pietiekami, lai, piemēram, pedagogi no nākamā gada turpinātu saņemt lielākas algas, nodrošinātu mērķdotācijas pašvaldībām, lielāku atalgojumu tiesnešiem, teikts likumprojekta anotācijā.

Galīgajā lasījumā par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību Saeimā plānots lemt 6.decembrī.

Pagaidu budžets īstermiņā būtiski neietekmēs Latvijas ekonomiku, taču tas var kaitēt izaugsmei vidējā termiņā, jo bremzēs lēmumu pieņemšanu un nepieciešamo reformu izstrādāšanu un īstenošanu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna aģentūrai LETA sacīja, ka nav nekas pastāvīgāks par pagaidu risinājumu. "Ļoti gribētos cerēt, ka šis nebūs stāsts par 2019.gada valsts budžetu," viņa teica, piebilstot, ja Saeima apstiprinās Finanšu ministrijas piedāvātos budžeta un finanšu vadības likuma grozījumus attiecībā uz pagaidu budžetu, tas būtībā būs tas pats Eiropas Komisijā iesniegtais vidēja termiņa ietvars.

"Jebkuras jaunas politikas iniciatīvas un izmaiņas stāvēs plauktā, kamēr nebūs izveidota jauna valdība, kurai tad pēc pašreizējas likumdošanas būs līdz četriem mēnešiem laika, lai apstiprinātu 2019.gada budžetu. Tādējādi, ietekme uz ekonomiku nākamgad gaidāma līdzīga, kā tas būtu bijis apstiprināta budžeta gadījumā. Ņemot vērā, ka valdības finanses ir diezgan labā formā, nav gaidāma negatīva reakcija arī no reitingu aģentūrām vai investoriem," sacīja Strašuna.

Viņa arī atzīmēja, ka šie grozījumi noņem spiedienu no politiķiem izveidot valdību pēc iespējas ātrāk un pastāv risks, ka partiju diskusijas turpināsies vēl ilgi.

"Lai arī tas [pagaidu budžets] tik daudz nemaina šī brīža situāciju ekonomikā, tas var kaitēt izaugsmei vidējā termiņā, jo tas bremzē lēmumu pieņemšanu un nepieciešamo reformu izstrādāšanu un īstenošanu. Šī ietekme uz vidēja termiņa izaugsmi būs atkarīga no tā, cik ilgi dzīvosim ar šo pagaidu budžetu un cik stabila būs jaunā valdība. Atkarībā no jaunās valdības sastāva un prioritātēm var rasties nepieciešamība pēc tam veikt labojumus un, iespējams, nāksies arī apgriezt kādus izdevumus, lai noturētos pieļaujamajos budžeta rāmjos. Turklāt ir risks, ka pagaidu budžets īstenībā būs lielāks par šiem rāmjiem, kas vēl palielinātu nepieciešamās korekcijas vēlāk - piedāvātajos likuma grozījumos ir paredzētas vairākas atkāpes no vidēja termiņa budžeta ietvara, ko gan pašlaik grūti novērtēt," teica Strašuna.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka rosinātās izmaiņas, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, nozīmē, ka kopējiem izdevumiem vairs nebūtu jāpaliek iepriekšējā gada līmenī. "Ja saglabāsies pašreizējā kārtība, tad laicīgai budžeta neapstiprināšanai būs liela ietekme, ja šāda situācija ieilgst. Ievērojot to, ka nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) aug par 6-7% gadā, arī budžeta izdevumi var augt apmēram par šādu summu, ja vien nenotiek radikālas nodokļu izmaiņas, kādu nākamgad nebūs," viņš sacīja.

Strautiņš arī minēja, ka ekonomikas izaugsme šogad Latvijā ir bijusi straujāka par iepriekš gaidīto, kas nozīmē augstāku IKP "trajektoriju" nākamgad. "Tāpēc, iespējams, plānotos ieņēmumus un izdevumus var nedaudz koriģēt uz augšu," viņš piebilda.

Tāpat viņš norādīja, ka zina uzņēmējus, kuri priecātos par fiskālo "bremzi" ekonomikai, ko nozīmētu palikšana pie 2018.gada budžeta rāmja. "Viņiem lielas galvassāpes sagādā celtniecības izmaksu kāpums, sacensība darba tirgū, ko veicina algu kāpums sabiedriskajā sektorā. Taču kopumā situācija ekonomikā vēl nav tāda, lai to vajadzētu dzesēt, tāpēc Budžeta komisijas piedāvātās izmaiņas man šķiet saprātīgas," sacīja Strautiņš.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA teica, ka aplēst vai vērtēt kādus negatīvus scenārijus ir pāragri. "Ja tas būs īslaicīgi, neizlietotos resursus novirzīs vēlāk un efekts izlīdzināsies. Būtiskākais būs tas, cik ilgi valdības veidošana ievilksies un cik veiksmīgi tā darbosies, attiecīgi arī cik veikli taps budžets. Pat, ja valdība tiek izveidota, nav izslēgts, ka budžets var būt šķērslis, aiz kura jaunā valdība paklūp. Ilgstoša valdības neesamība jau var spēlēt par sliktu ekonomikai, kaut vai saistībā ar veicamajiem darbiem finanšu sistēmas sakārtošanai, projektu un reformu ziņā utt," viņš sacīja.