Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini.
Tikmēr arī JKP aģentūrai LETA sniegusi informāciju par Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas neatšķiroties no JKP savulaik veiktajiem.
Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns (JKP) pēc šodienas sarunas ar FM pārstāvjiem norādīja, ka saistībā ar politiskā spēka iecerēm jāņem vērā, ka fiskālā telpa ir ļoti ierobežota. Politiķis pieļāva iespēju, ka varētu būtu jāpārskata, kādos termiņos realizēt atsevišķus plānus.
JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī. JKP plānā nav minēts, ka partija piedāvātu atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma.
Aģentūras LETA rīcībā nonākuši ministriju veiktie aprēķini par vairākiem ierosinājumiem, kas paredzēti JKP piedāvātajā plānā. Ja atceļ diferencēto neapliekamo minimumu un ievieš 500 eiro neapliekamo minimumu visiem, IIN ieņēmumi samazinātos par 500 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 100 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 400 miljoniem eiro. Ja saglabā esošo IIN diferencēto neapliekamo minimumu, bet pirmo slieksni paaugstina līdz 500 eiro, tad IIN ieņēmumi samazinātos par 130 miljoniem eiro: valsts budžetam - par 26 miljoniem eiro, bet pašvaldību budžetiem - par 104 miljoniem eiro.
JKP sniegtajā informācijā arī minēts, ka minimālās algas palielināšanas līdz 500 eiro fiskālā ietekme būšot faktiski neitrāla.
Neapliekamā minimuma palielināšana pensijām līdz 500 eiro nozīmētu, ka IIN ieņēmumi samazinātos par 50 miljoniem eiro, lēš Finanšu ministrija.
Savukārt Labklājības ministrija sniegusi vērtējumu par minimālās pensijas palielināšanu. Ja palielina minimālo pensiju līdz 215 eiro, tad gadā papildus būtu nepieciešami 524 miljoni eiro, kas ietver ne tikai minimālās vecuma pensijas, bet arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielinājumu, invaliditātes pensijas un apdrošināšanas atlīdzības.
JKP uzsver, ka politiskā spēka piedāvājuma - palielināt minimālo pensiju līdz 200 eiro - nākamgad prasītu papildu 51 miljonu eiro.
JKP plānā arī iekļauts priekšlikums tuvāko trīs gadu laikā palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru līdz 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro par otro un 150 eiro par trešo un katru nākamo bērnu. Šāds pabalstu pieaugums prasītu papildu 252,7 miljonus eiro.
Lai apstādinātu straujo ārstniecības personāla aizbraukšanu, ārstu algu gada laikā JKP sola celt līdz vismaz 1700 eiro "uz rokas", bet medmāsu algas - līdz vismaz 800 eiro "uz rokas". Veselības ministrija esot norādījusi, ka ārstu algas un attiecīgi regulāro piemaksu palielinājums kopā ar sociālajām iemaksām ietekme uz budžetu ir 222,3 miljoni eiro. Savukārt medmāsu algu pieaugumam būtu nepieciešami 125,3 miljoni eiro.
JKP piedāvājumā uzsvērts, ka veselības nozares finansējums ir bijis nepietiekams un turpmākos gadus veselības finansējumam ir jābūt prioritātei valsts budžetā. Nozares finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā būtu atbalstāms mērķis.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka jau tagad ir sasniegti 4% no IKP vispārējā valdība (valsts budžets, pašvaldības, slimnīcas). Ja 4% no IKP tiktu rēķināti tikai no valsts pamatbudžeta, tad papildu nepieciešams 2019.gadā 159,4 miljoni eiro un 2020.gadā - 250,5 miljoni eiro.
JKP kā prioritāti atbalstīs 1,5% no IKP finansējuma atvēlēšanu zinātnei. Kā norāda FM, šī mērķa sasniegšanai nākamgad būtu nepieciešami 306,5 miljoni eiro.
Savukārt saprātīga izmēra mājokļa atbrīvošana no nekustāma īpašuma nodokļa samazinātu ieņēmumus no šī nodokļa par 33 miljoniem eiro.
JKP plānā paredzēts palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP. Pašlaik šis rādītājs esot aptuveni 31% no IKP. Palielināt ieņēmumus par četriem procentpunktiem nozīmētu papildus iekasēt 1,2 miljardus eiro. JKP iecerējusi šādu nodokļu ieņēmumu kāpumu panākt, "ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku".
Kā ziņots, valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas šodien turpinās diskusijas par iespējamu darba plānu, ko apspriedīs arī ar FM ekspertiem.
