Bordāns valdību sola jau šonedēļ
Šodien Jaunā konservatīvā partija, kuras līderim Jānim Bordānam, lai izveidotu valdību, atlikušas vien desmit dienas, tiekas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai izskaidrotu savu redzējumu par valdības darāmajiem darbiem. Vairums potenciālo partneru pagaidām skaidru atbalstu viņa valdībai nepauž, taču pats J. Bordāns ir optimistisks un uzskata, ka jau parīt būs skaidrs, vai viņa veidotajai valdībai ir atbalsts Saeimā.
Piektdien Jaunā konservatīvā partija (JKP) partijām, ar kurām tā gatava veidot valdību, nosūtīja jaunāko Ministru kabineta darba plāna versiju, kura nedaudz atšķiras no pirmā varianta, ar kuru sabiedrība tika iepazīstināta 19. oktobrī.
Atšķirībā no pirmā darba plāna varianta, kurā JKP minimālo pensiju 200 eiro apmērā sola jau nākamajā gadā, jaunajā versijā šo mērķi paredzēts sasniegt divu gadu laikā.
Arī ieceres līdz 500 eiro paaugstināt neapliekamo minimumu algām un pensijām realizēšanai atvēlētais laiks pagarināts par diviem gadiem.
JKP savā darba plānā ieviesusi arī punktu, kas noteikti patiks Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, bet var radīt iebildumus Nacionālās apvienības rindās. Proti, prezidents jau ilgstoši cenšas panākt, lai likumdevējs apstiprina viņa iniciatīvu, kuras mērķis ir noteikt, ka Latvijas nepilsoņu bērniem, kas dzimuši mūsu valstī, automātiski tiek piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien vecāki skaidri nepauž citu vēlmi. Tieši šādu ieceri JKP iekļāvusi savā jaunajā darba plānā. Konservatīvie arī iecerējuši pakāpeniski līdz 4% no iekšzemes kopprodukta palielināt finansējumu veselības aprūpei.
Šos un citus darba plānā iekļautos punktus, kas sagrupēti 15 sadaļās, konservatīvie ar iespējamajiem partneriem pārrunās šodien, bet rīt un parīt partijas tiksies, lai apspriestos par atbildību sadalījumu starp partijām jeb, citiem vārdiem - par ministru amatiem. Šis uzdevums varētu būt krietni sarežģītāks nekā vienošanās par valdības darāmajiem darbiem.
JKP joprojām uzstāj, ka tai bez premjerministra amata pienākas arī finanšu, iekšlietu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru amati, taču tam iebilst Attīstībai/PAR!, kurai šķiet, ka vienas partijas rokās nevar būt gan Finanšu, gan Iekšlietu ministrija. Savs sakāmais ir arī Nacionālajai apvienībai, kura uzskata, ka tās redzējums par administratīvi reģionālo reformu ir labāks. Ir arī tādas ministrijas, kuras neviens lāgā nevēlas uzņemties. Piemēram, Ekonomikas ministrija nav tas iekārotākais valdības pīrāga kumosiņš, jo partijai, kas piekritīs to vadīt, nāksies vismaz mēģināt pilnībā likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas vadītājam būs jātiek galā ar Māra Kučinska valdībā aizsākto izglītības sistēmas reformu, kas dažādu iemeslu dēļ buksē.
KPV LV izvirzītais premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems, kas solījis nelokāmu atbalstu J. Bordāna valdībai un paspējis paziņot, ka, tai netiekot apstiprinātai Saeimā, nekādā gadījumā nestrādās Attīstībai/PAR! un Arta Pabrika valdībā, tagad ķēries arī pie Nacionālās apvienības. Savā profilā sociālajā vietnē Facebook viņš kacina Nacionālās apvienības līderi un Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru, skubinot viņu uzņemties izglītības un zinātnes ministra amatu.
«Man šķiet, ka Raivim Dzintaram jāsaņemas Lāčplēša drosme, jābeidz slēpties aiz Ināras Mūrnieces un Daces Melbārdes brunčiem, pēc astoņiem gadiem bez amata izpildu varā ir jānāk beidzot uz valdības «ringu». Runātāju mums Saeimā pietiek tāpat. Mums vajag darītājus un labākos ministru posteņos. Raivis Dzintars tāds noteikti ir, un mūsu valsts tādu staltu vīru kā ozolu ir pelnījusi izglītības ministra amatā,» raksta A. Gobzems.
Taču, neraugoties uz gaidāmajām grūtībām sarunās ar partneriem, J. Bordāns ir pārliecināts, ka jau trešdien viņa valdības aprises būs zināmas un tā tiks izveidota, par spīti ekonomisko vai noziedzīgo grupēju centieniem to nepieļaut.