Mazākumvaldība Latvijai būtu viens no sliktākajiem variantiem, jo tā nespēs sasniegt rezultātus, kas jau tagad gaida steidzīgu risinājumu veidojot 2019.gada valsts budžetu, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV) vērtējot jaunās valdības veidošanas sākuma procesu, kas uzticēts Jaunās konservatīvas partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam.
Šadurskis šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda uzskata, ka sarunas par jaunās koalīcijas un valdības veidošanu būs grūtas, jo gaidāmas karstas diskusijas. Tāpat situācija neesot pateicīga, jo minētais process ir jāsāk no nulles, ko pierādīja nesen notikušās Saeimas Prezidija vēlēšanas.
Prezidija vēlēšanas notika pavisam neparastā gaisotnē
"Prezidija vēlēšanas notika pavisam neparastā gaisotnē, jo tās parasti notiek, ja ir zināmas koalīcijas aprises. Tad tagad veidojas situācija, ka koalīcijas un valdības veidošana notiek "tukšā laukumā". Jaunajām partijām parlamentā ir tikai 45 balsis un atstājot tā dēvētās vecās partijas ārpusē stabilu valdību izveidot nevar, lai gan "Jaunās Vienotības" mērķis ir iekļauties stabilā valdībā, kas var sasniegt konkrētus mērķus," sacīja ministrs.
Ministrs arī piebilda, ka sākumā sarunas ietekmējis JKP revolucionārais piedāvājums, kas nedaudz pirms un jau pēc Valsts prezidenta aicinājuma ir mīkstinājies, līdz ar to prognozēt, kāds būs valdības veidošanas rezultāts būtu spekulācijas.
Tomēr uz jautājumu par nākotnes plāniem ministrs atbildēja, ka turpināšot darboties politikā, bet, ja valdības veidošanas procesā "Jaunajai Vienotībai" kritīs loze vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, tad Šadurskis būtu gatavs turpināt darbu.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominētā Jāņa Bordāna (JKP) veidotajam Ministru kabinetam pagaidām drošu atbalstu sola vien "KPV LV" deputāti, kas nozīmē, ka kopā ar atbalstu no paša vadītās partijas biedriem Bordāna valdībai būtu 32 parlamentāriešu balsis, jo katru no minētajiem politiskajiem spēkiem Saeimā pārstāv 16 deputāti.
Valsts prezidents trešdien paziņoja, ka viņš valdības veidošanu uzticēs Bordānam. Prezidents aicināja politiķi divu nedēļu laikā - līdz 21.novembrim - izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt Saeimas vairākuma atbalstu. Ja līdz noteiktajam datumam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
Pēc tikšanās ar prezidentu Bordāns paauda "80% pārliecību", ka viņa veidoto valdību parlaments apstiprinās. Politiķis piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kā tas tika pausts arī iepriekš.
JKP līdera iespējamo Ministru kabinetu ir gatava atbalstīt partija "KPV LV", trešdien žurnālistiem paziņoja šī politiskā spēka pārstāvis Aldis Gobzems.
Tiesa, patlaban gan nav zināms potenciālais Bordāna vadītā Ministru kabineta sastāvs, bet "KPV LV" pārstāvis Artuss Kaimiņš žurnālistiem atzina, ka viņa politiskais spēks ir nosaucis tās prioritāros amatus valdībā, tomēr publiski tos pagaidām neatklāj. Gobzems gan atzina, ka "KPV LV" būtu gatava atbalstīt iekšlietu ministra amatā Jutu Strīķi (JKP).
Tikmēr partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) paudusi gatavību sadarboties ar Bordānu, bet no jaunās valdības veidotāja vēlas redzēt izvērstāku plānu par valdības deklarāciju.
Arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK paudusi gatavību runāt par iespējamo sadarbību ar Bordānu.
Savukārt "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Judins atturējās komentēt jautājumu par politiskā spēka gatavību strādāt Bordāna vadītajā valdībā. No politiķa teiktā izrietēja gatavība runāt ar Bordānu par valdības veidošanu, uzsverot, ka ir pozitīvi vērtējamas parlamentā ievēlēto spēku savstarpējās sarunas.
Jau trešdien sākās Bordāna sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem par iespējamu sadarbību nākotnē, tomēr aktīvākas sarunas sāksies ceturtdien, kad prezidenta nominētais Ministru prezidenta amata kandidāts tiksies ar AP un "KPV LV" pārstāvjiem.
