Kučinskis uzsver, ka viņa vadītajai valdībai nav par ko kaunēties; ministri atskatās uz paveikto

Skatoties uz pašreizējā Ministru kabineta pēcteču veikumu, Kučinska vadīto valdību atcerēsies kā labu darba rūķu komandu, atskatoties uz valdības padarīto 1000 dienās, šodien Ministru kabineta sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šadurskis sacīja, ka, atskatoties uz 1000 valdības darba dienām, viņaprāt, skats ir diezgan pozitīvs, pieļaujot, ka, visticamāk, iekšējais vērtējums atšķiras no sabiedrības ārējā vērtējuma. "Sabiedrība pieprasa maizi un izrādes. Esam strādājuši pie maizes," secinājis ministrs. Politiķa ieskatā Kučinska valdība ir bijusi diezgan garlaicīga - neesot bijis nekādu skandālu, nekā tāda, ko rakstīt pirmajās slejās un "sabiedrība šajās vēlēšanās pieprasījusi vairāk izrāžu".

Atzīstot, ka varēja paveikt vairāk, Šadurskis pauda gandarījumu par vēsturiski lielāko finansējuma pieaugumu pedagogu atalgojumam. "Viens no skaļākajiem tematiem - nekad neredzēts summārais finansējuma pieaugums algām, bet laikam tas ne tuvu nebija pamatmērķis. Pamatmērķis bija ieraudzīt, kādu skolu vēlamies redzēt. Mūsu mērķis pedagogu algu reformām bija apmēram 1,2 pret publisko valstī, un mēs esam ļoti tuvu šim mērķim," uzsvēra Šadurskis, piekodinot, ka nākamajām valdībām būtu tikai jāpieturas pie sāktā kursa.

Šadurskis akcentēja, ka arī turpmāk jāstrādā pie pedagogu profesijas prestiža veicināšanas, panākot, ka veidojas profesionāļu rindas uz pedagoga vietu izglītības iestādē, nevis ir pedagogu iztrūkums. Kontekstā ar jauno mācību saturu Šadurskis pauda, ka esam vēsturisku lēmumu priekšā. Ņemot vērā, ka visi jaunie standarti ir izstrādāti, politiķis pauda, ka viņš "būtu mazliet priecīgs, ja jaunos standartus apstiprinātu vēl šī valdība".

Šadurskis pārliecināts, ka lēmums par vienotu izglītības valodu izglītības iestādēs ir nopietns solis sabiedrības saliedētībai. "Iespējams, šo darbu novērtēs pēc 10, 20 gadiem, kad mums vairs nebūs problēmu ar to, ka pēc skolas absolvēšanas jaunieši dažādi skatītos uz valsti, tās vēsturi un svinētu dažādus svētkus. Esam paspēruši lielu soli uz saliedētu sabiedrību. Ceru, ka pieņemtie lēmumi netiks revidēti," sacīja ministrs.

Ministrs tāpat uzsvēra, ka virkne sasniegumu ir arī zinātnē, augstākajā izglītībā, sportā un jaunatnes politikā. Šadurskis atzinīgi novērtēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekus, kas bijuši būtisks atbalsts reformu īstenošanā. "Šajos gados ministrijā izveidota radoša, saliedēta komanda, kas ir orientēta uz rezultātiem, ierēdņi nāk ar iniciatīvām, cilvēki zina, kas būtu jādara ministrijas atbildības jomās. Svarīgi bija just biedra plecu un atbalstu," teica Šadurskis.

Šadurskis pauda pārliecību, ka, neskatoties uz patlaban divējādo sabiedrības vērtējumu Kučinska valdībai, nākotnē vērtējums uzlabosies. "Ja manas uzrunas iesākumā teicu, ka ārējais vērtējums no pašvērtējuma atšķiras, tad domāju, ka, skatoties uz pēcteču veikumu, šie vērtējumi tuvināsies. Un domāju, ka pēc dažiem gadiem Kučinska valdību atcerēsies kā labu darba rūķu komandu ar spēcīgu komandu, kas spēja īstenot reformas," teica Šadurskis.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pirmdien Ministru kabineta pēdējā sēdē 12.Saeimas pilnvaru laikā slavēja lēmumu valsts drošību izvirzīt valdības prioritāšu augšgalā.

Bergmanis minēja, ka iepriekšējos gados attieksme pret drošību "iespējams bija tāda kā bija." "Esmu priecīgs, ka esam sapratuši, cik svarīga ir drošība valstī. Tagad drošības jautājums ir pirmais, lai gan iepriekš ekonomikas jautājumi bija primāri," norādīja ministrs. Bergmanis teica, ka lepojas par valdības kolēģu saņemto atbalstu drošības jautājumiem.

Ministrs arī minēja konkrētus panākumus ko izdevies sasniegt Kučinska valdības laikā. Latvija kā viena no pirmajām NATO dalībvalstīm nolēmusi piešķirt valsts aizsardzībai 2% no valsts budžeta. Aizsākti darbi pie Zemessardzes, speciālo operāciju spēku, artilērijas un citu projektu attīstības. Tāpat Latvija veic "lielus pasākumus" sabiedroto spēku uzņemšanā, sākusi rezerves karavīru apmācību, pieņēmusi Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu, klāstīja Bergmanis. "Latvija ir, bija un būs aizsargāta," nobeigumā uzsvēra ministrs.