Saeimas Prezidijā ir jābūt pārstāvētām lielākajām parlamentā ievēlētajām partijām, nešķirojot, vai tās strādā valdošajā koalīcijā vai opozīcijā, šādu viedokli šorīt telekanālā LNT pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītājs Jānis Bordāns.
Saeimas prezidijā ir piecas vietas, līdz ar to Bordāna piedāvātais princips nozīmētu, ka bez vietām prezidijā paliek Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Jaunā vienotība", kas no Saeimā ievēlētajām septiņām partijām saņēma vizmazāk balsu.
Bordāns stāstīja, ka arī JKP ir sava kandidāte Saeimas priekšsēdētāja amatam - Dagmāra Beitnere-Le Galla, bet uz šī posteņa iegūšanu partija neuzstājot. Politiķis atzina, ka šis amats arī ir saistīts ar valdības veidošanas sarunām.
Bordāna vērtējumā, valdības veidošanas sarunās partijas pašlaik esot stadijā, kad "esam izpratuši, ko domā partiju vadība", un tiek organizēta deputātu savstarpēja iepazīšanās. Joprojām gan nav skaidras koalīcijas aprises un kas būs šīs valdības vadītājs.
Politiķis uzskata, ka par premjeru var kļūt katrs no trim skaļāk izskanējušajiem kandidātiem - viņš, Aldis Gobzems (KPV LV) vai Artis Pabriks (A/P). Pašlaik situācijas tālāka attīstība esot līdzīgā mērā atkarīga no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un partiju tālākās rīcības.
Pēc JKP līdera vārdiem, valdības veidošanas sarunās pašlaik galvenais risināmais esot uzticības jautājums. Savukārt otrs galvenais jautājums ir par konkrētiem kandidātiem, kas varētu vadīt konkrētas jomas, kur dažām partijām ir skaidrība, bet citām nav.
"Mēs turpināsim divpusējās sarunas, un, jo vairāk to darīsim, jo ātrāk tiksim pie rezultātā," piebilda Bordāns.
Aicināts skaidrot, kāpēc JKP novilka "sarkano līniju" pret sadarbību ar ZZS, bet līdzīgi nerīkojās pret citām partijām, kurās arī iespējams saskatīt "sasmērējušos" politiķus, Bordāns atteica, ka tiešām arī citās partijās iespējams atrast negatīvus aspektus, bet "nu kaut kāda līnija bija jānovelk". Citas "sarkanās līnijas" JKP neesot vilkusi, lai pārietu vairak uz sadarbību vērstā attiecību fāzē.
