Tramps: Izstāšanos no kodollīguma motivēja arī Ķīnas kodolarsenāla nostiprināšanās

© AP/Scanpix

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka lēmumu par izstāšanos no kodollīguma ar Krieviju motivējusi arī nepieciešamība reaģēt uz Ķīnas kodolarsenāla nostiprināšanu.

"Līdz cilvēki nebūs nākuši pie sajēgas, mēs to stiprināsim," pirmdien Baltajā namā žurnālistiem sacīja Tramps, izsakoties par ASV kodolarsenālu.

"Tie ir draudi visiem, kam vien jūs vēlaties. Un tas attiecas uz Ķīnu. Un tas attiecas uz Krieviju. Un tas attiecas uz visiem, kas grib spēlēt šo spēli."

Pekina nav parakstījusi Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju.

Ķīna savukārt pirmdien aicināja ASV "padomāt divreiz" par savu lēmumu izstāties no Aukstā kara gadu kodolieroču līguma ar Krieviju.

"Ir jāuzsver, ka ir pilnīgi aplami piesaukt Ķīnu, kad runā par izstāšanos no šī līguma," sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Hua Čuņjina.

ASV vienpusēji izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), sestdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps, apsūdzot Krieviju šī līguma pārkāpšanā.

Līgumu par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju 1987.gadā Vašingtonā parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs.

Atbilstoši līgumam abas puses iznīcināja gan nukleārās, gan konvencionālās raķetes ar tuvu darbības rādiusu (500 - 1000 kilometri) un vidēju darbības rādiusu (1000 - 5500 kilometri), kā arī šo raķešu palaišanas iekārtas. Raķešu iznīcināšana tika pabeigta 1991.gadā, un pavisam tika iznīcinātas 2692 raķetes. Līgums neattiecas uz jūrā bāzētajām raķetēm.

ASV uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi šo līgumu, izstrādājot spārnoto raķeti 9M729. Līdzīgu viedokli paudusi arī NATO, arī šomēnes notikušajā aizsardzības ministru sanāksmē.

Svarīgākais