Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa prasība par pielaides valsts noslēpumam nepieciešamību premjera kandidātam varētu liecināt par to, ka viņam ir šaubas par kāda iespējām to saņemt, pieļāva politologs Filips Rajevskis.
"Vējoņa paziņojums par pielaides nepieciešamību ir jauna dimensija, jo neatceros, ka kāds prezidents būtu teicis, ka pirms nominēšanas jāiegūst pielaide. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā ir zināmas šaubas, ka kāds to varētu nedabūt," pieļāva Rajevskis.
"Vējoņa paziņojums par pielaides nepieciešamību ir jauna dimensija, jo neatceros, ka kāds prezidents būtu teicis, ka pirms nominēšanas jāiegūst pielaide. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā ir zināmas šaubas, ka kāds to varētu nedabūt," pieļāva Rajevskis.
Viņš atzīmēja, ka Vējonis ir Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājs. "Tas būtu politiski nepareizi, ja Vējonis liktu aizvākt kādu no kandidātiem tikai tāpēc, ja būtu pārliecināts, ka konkrētā persona pielaidi nedabūtu. Vējonis aizgāja pa politiski prātīgu un viedu ceļu," sacīja eksperts.
Taujāts, kādēļ Vējonis "atstājis malā" pārējos partiju izvirzītos premjera amata kandidātus, Rajevskis izteicās, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Jaunajās Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) premjera kandidāti netika nosaukti, jo šīm partijām, dodoties pie Vējoņa, nav bijis nekas vairāk kā vēlēšanās saņemtās balsis. "Visi no šīm partijām spiež, ka jābūt kādām koalīcijas kodolam vai bloķēšanās pazīmēm starp partijām, bet nekā tāda nav. Ir trīs jaunās partijas, kurām trīs vecās partijas nodod iniciatīvu," teica eksperts.
Taujāts, kā un vai partijas spēs vienoties par vienu no Vējoņa vēlamajiem premjera kandidātiem, Rajevskis norādīja, ka atbildes uz to, kā vienoties par vienu no šīm personām, nav nevienam, tajā skaitā Valsts prezidentam un pašām partijām. "Šobrīd Vējonis skaidri pateicis, ka līdz 6.novembrim neko netaisās nosaukt. Tas parāda, ka politiski viņš pagaidām neredz premjera kandidātu, kurš viņam var atnest vairākumu. Viņam līdz galam nav pat sajūtas, kurš to varētu izdarīt," teica politologs.
Jau vēstīts, ka pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents turpinās izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāña Bordāna (JKP) un Arta Pabrika (Attīstībai/Par!") kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu.
Valsts prezidents sagaida, ka turpmākajā politisko partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.
Valsts prezidents izvirzīs tikai tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, par kuru nebūs šaubas par viņa iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lai noskaidrotu iespējamību saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam, tikšanās laikā Valsts prezidents aicināja visus trīs potenciālos premjera amata kandidātus iesniegt nepieciešamos dokumentus.
"Lai radītu priekšnosacījumus valsts attīstībai un izaugsmei ilgtermiņā, visas sabiedrības interesēs ir stabilas, lemtspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveidošana, kurai 13.Saeimā būtu vairākuma atbalsts. No politiskajām partijām sagaidu atbildīgu un izlēmīgu rīcību, lai pēc iespējas ātrāk vienotos gan par koalīcijas aprisēm, gan darāmajiem darbiem," uzsver Vējonis.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents rīkojumu par nākamā Ministru prezidenta aicināšanu varēs izdot tikai pēc tam, kad līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi 6.novembrī būs atkāpies esošais Ministru kabinets.
Sākot konsultācijas ar Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām par iespējamiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, Vējonis ceturtdien tikās ar "Jaunās Vienotības", ZZS, VL-TB/LNNK un "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem, bet piektdien uzņēma JKP, "KPV LV" un "Saskaņas" pārstāvjus.
Pašlaik iniciatīvu valdības veidošanas sarunās uzņēmušies trīs politiskie spēki - JKP, "KPV LV" un "Attīstībai/Par!". JKP premjera kandidāts ir Bordāns, "KPV LV" - Gobzems un "Attīstībai/Par!" - Pabriks.