ZZS veterāns Augusts Brigmanis politiku nepametīs
Vēl viens pārstāvis no par Olšteina sešnieku dēvētās grupas, kas Zatlera Reformu partiju pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām pameta tikai pāris dienas pirms 11. Saeimas pirmās kopā sanākšanas, netieši parūpējies, lai Latvijas politiku pamestu tās smagsvars. Ja 12. Saeimā bez mandāta gandrīz palika Solvita Āboltiņa, tad šajās vēlēšanās pirmais aiz strīpas palicis ilggadējais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Augusts Brigmanis.
Pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kurās Vienotība ieguva cienījamus 23 mandātus un kļuva par otro lielāko Saeimas frakciju, daudziem bija liels pārsteigums, ka Kurzemes vēlēšanu apgabalā Vienotības līderus apsteidzis 11. Saeimā no Zatlera Reformu partijas (ZRP) ievēlētais, bet uz 12. Saeimas vēlēšanām Vienotībā iekļautais Jānis Junkurs, kura individuālās priekšvēlēšanu kampaņas rezultātā pirmā aiz ievēlēto deputātu strīpas palika Vienotības vadītāja Solvita Āboltiņa. Kā tas tika noorganizēts, joprojām ir noslēpumā tīts, bet J. Junkurs paziņoja par izcilām biznesa iespējām Honkongā un nolika deputāta mandātu, šādi atdodot savu vietu S. Āboltiņai.
Kaut arī situācija ļoti atgādina S. Āboltiņas un Vienotības piedzīvoto, V. Valainis uz Honkongu, visticamāk, netiks sūtīts. A. Brigmanis uzsver, ka viņu vēlēšanās apsteigušais politiķis ārkārtīgi daudz, iespējams pat vairāk par pašu, darījis, lai tiktu ievēlēts.
Līdzīgā situācijā tagad nokļuvis A. Brigmanis. Viņu kā pirmo numuru Zemgales vēlēšanu apgabala sarakstā apsteidzis kādreizējais ZRP biedrs un J. Junkura kolēģis Olšteina sešniekā, ar septīto numuru sarakstā iekļautais Viktors Valainis, kuš par savu pievienošanos ZZS atklāti paziņoja vien īsi pirms vēlēšanām.
Kaut arī situācija ļoti atgādina S. Āboltiņas un Vienotības piedzīvoto, V. Valainis uz Honkongu, visticamāk, netiks sūtīts. A. Brigmanis uzsver, ka viņu vēlēšanās apsteigušais politiķis ārkārtīgi daudz, iespējams pat vairāk par pašu, darījis, lai tiktu ievēlēts. Turklāt nedrīkstot runāt par nepieciešamību politikā iesaistīt jaunus cilvēkus, ja tiem liek šķēršļus.
Vienlaikus A. Brigmanis sola, ka politiku pavisam pamest negrasās. Viņš joprojām ir Latvijas Zemnieku savienības vadītājs un arī nākotnē atradīšot sev vietu politikā.
A.Brigmani ar S. Āboltiņu saista ne tikai līdzīgais liktenis vēlēšanās. Abi ikoniskie politiķi Saeimā nonāca vienā laikā - pēc 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanām. A. Brigmanis no Zaļo un zemnieku savienības, bet S. Āboltiņa no Jaunā laika.
Politikai pietuvināts A. Brigmanis bijis kopš 1999. gada, kad bija toreizējā zemkopības ministra Aigara Kalvīša padomnieks. Par Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju viņš kļuva 2000. gadā un bija viens no tiem, kas virzīja ideju par LZS un Latvijas Zaļās partijas apvienošanos. Pirmo reizi vēlēšanās no ZZS saraksta viņš kandidēja 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās, taču ievēlēts netika, lai jau nākamajā gadā kļūtu par Saeimas deputātu.
Jau tolaik viņš kļuva par ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju un, atkārtoti esot ievēlētam Saeimā, turpināja pildīt šā amata pienākumus. Jautāts, kuram no Saeimā ievēlētajiem 11 ZZS deputātiem viņš uzticētu frakcijas vadību, A. Brigmanis konkrētu atbildi nesniedz, vien norāda, ka Saeimā ievēlēts gan premjerministrs Māris Kučinskis, gan vairāki ministri un bijušais Saeimas priekšsēdētājs, tātad kandidatūru šim amatam netrūkst.