Kam jādod priekšroka valdības koalīcijas veidošanā?

Priekšvēlēšanu cīņu un savstarpējo ķīviņu laiks pagājis, un Saeimā iekļuvušās partijas sākušas strādāt pie jaunas valdības veidošanas. Līdzšinējās koalīcijas partijas diplomātiski norādījušas, ka ar šo uzdevumu jātiek galā KPV LV un Jaunajai Konservatīvajai partijai – kādai no tām jāpierāda spēja savam projektam gūt Saeimas vairākuma atbalstu. KPV LV uzskata, ka premjera nomināciju pelnījis tās kandidāts, bet konservatīvie pat neuzstāj, ka premjera amats pienākas viņiem.

Jau vēstīts, ka bez tradicionāli aiz koalīcijas borta atstājamās 23 mandātus turošās Saskaņas divi labākie rezultāti vēlēšanās bija KPV LV un Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP). Abi politiskie spēki ieguvuši 16 no 100 Saeimas mandātiem, bet KPV LV atbalstītāju skaits bijis par 0,66 procentiem lielāks. Tas organizācijas kandidātam uz premjerministra amatu Aldim Gobzemam ļauj atsaukties uz Satversmes garu un paust pārliecību, ka tieši viņam kā populārākās starp Saeimā iekļuvušajām labējām partijām pārstāvim jāuztic valdības veidošana. Viņš gan uzsver, ka premjerministra nominācija ir ekskluzīva Valsts prezidenta privilēģija.

1. Gobzems pagaidām atsakās atklāt, kuri būtu viņa valdības modelim svarīgākie partneri, un atkārto jau ierasto, ka KPV LV centīsies Latvijā iedzīvināt jaunu politikas modeli, kurā galvenais nebūs politiskā piederība, bet vēlme strādāt valsts un tās iedzīvotāju labā. No viņa teiktā, ka visu labējo partiju programmās var atrast jautājumus, kas saskan ar KPV LV uzstādījumiem, gan var secināt - partija pagaidām ir gatava sadarboties ar visām Saeimā iekļuvušajām organizācijām.

Savu nozīmi jaunās valdības tapšanas procesā apzinās arī JKP un tās kandidāts premjerministra amatam Jānis Bordāns, taču viņš savā retorikā ir piezemētāks. Proti, JKP ir gatava būt stūrakmens valdības veidošanā, tās pastāvēšanā un ilgtspējā, taču premjerministra amats tai nav svarīgākais. Varot būt dažādi risinājumi, arī valdība, kurā pārstāvēti visi seši labējie spēki.

JKP ass vērtības, no kurām tā negrasoties atteikties, ir tiesiskums un valsts ārpolitikas kursa stabilitāte, bet no dažām partijas programmā atrunātajām lietām JKP ir gatava atteikties. J. Bordāns loģisku apsvērumu dēļ nevēlējās atklāt šos potenciāli atmetamos punktus, lai neatvieglotu konkurentiem sarunas par valdības veidošanu. Un sarunas ar Saeimā iekļuvušajām labējām partijām JKP sāks jau šodien, tiekoties ar KPV LV un Attīstībai/Par!. Trešdien būšot kārta līdzšinējās koalīcijas pārstāvjiem.

Līdz šim valsti stūrējošās partijas nevēlas paust savas prognozes par to, kā lielāko mandātu skaitu ieguvušajiem konkurentiem veiksies ar valdības izveidošanu vai izredzēm saglabāt vienu vai otru ministra krēslu. Taču neoficiālās sarunās jūtama skepse un tiek atkārtota uz pašu ādas izjustā patiesība, ka politikā uzvarētāji zem atbildības nastas ļoti bieži kļūst par zaudētājiem.

Neizmantota netiek iespēja arī paironizēt par nominālu uzvaru guvušo partiju priekšvēlēšanu plāniem samazināt ministriju skaitu. Sak, izveidojam sešas ministrijas, katrai partijai pa vienam ministra portfelim, un premjera krēsls šādas valdības veidotājiem.

Pastāv arī viedoklis, ka Jaunā Vienotība veidos bloku ar ideoloģiski tuvo Attīstībai/Par!, šādi iegūstot 21 mandātu un ievērojami lielāku ietekmi valdības veidošanas procesā. Taču abu partiju pārstāvji kategoriski noliedz, ka kaut kas tāds pašlaik notiktu.

Tā 13 mandātu ieguvušās Attīstībai/Par! premjerministra amata kandidāts Daniels Pavļuts neslēpj, ka abām partijām ir «acīm redzama programmatiska līdzība, tas nevienu neizbrīna, un to nekad neesam nolieguši», bet nekādas vienošanās par bloka izveidi neesot.

Pavļuts uzsver, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pašlaik distancējas tikai no par prokremlisku dēvētās Saskaņas un ir atvērts sarunām ar visām labēji orientētajām partijām.

Arī Jaunā Vienotība ir atturīga savās prognozēs un pagaidām atklājusi vien valdības veidošanas sarunām deleģēto politiķu vārdus. Savukārt neoficiāli zināms, ka organizācija, kas apbrīnojamā kārtā pārvarēja ļoti smagus laikus un Saeimā tomēr tika ievēlēta, pieļauj, ka jaunievēlētie politiskie spēki nespēs tikt galā ar valdības veidošanu un tās rokās atkal nonāks premjerministra amats. Ja ne tas, tad vismaz ārlietu ministra portfelis. Partija valdības veidošanas sarunās esot gatava prasīt visu un paņemt to, ko tai dod, nekādā gadījumā nepieļaujot savulaik Jaunā laika kļūdu, akli sekojot saviem principiem pamest valdību. Vienlaikus Jaunā Vienotība neiebilst pret premjera amata nonākšanu arī par populistisku dēvētās KPV LV rokās, jo partija labprāt nākamos četrus gadus pavadītu koalīcijas mazā brāļa lomā, kurai ļauts vērot procesus no malas, ik pa brīdim norādot parteriem, ka tie kaut ko dara nepareizi.

Jau vēstīts, ka sestdien notikušajās Saeimas vēlēšanās 23 mandātus ieguva Saskaņa, pa 16 mandātiem - KPV LV un JKP, pa 13 - Attīstībai/Par! un Nacionālā apvienība, bet Zaļo un zemnieku savienība - 11, Jauno Vienotību ar astoņiem mandātiem atstājot mazākās Saeimas frakcijas statusā. Eksperti norāda, ka šāds mandātu sadalījums paver iespējas valdību veidot ļoti daudzās kombinācijās, gan ar KPV LV iekļaušanu valdībā, gan bez.