13. SAEIMAS VĒLĒŠANAS: Valdošajiem vēlētājs izteicis neuzticību

Sekojot vilinošiem solījumiem un dāvātajām cerībām par bezrūpīgāku ikdienu jau rīt vai sliktākajā gadījumā nākamajā vasarā, Latvijas pilsoņi jau atkal pārdalījuši varu par labu jaunajiem politiskajiem spēkiem. Saskaņā ar 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem varas pozīcijas zaudējušas līdzšinējās koalīcijas partijas, taču jaunpienācējiem bez tām izveidot koalīciju neizdosies.

Kā jau prognozēts, lielāko atbalstu vēlēšanās guvusi Saskaņa, par kuru nobalsojuši nedaudz mazāk par 20% vēlētāju. Saskaņas atbalstītāju skaita īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, gan ir sarucis, taču, ņemot vērā, ka deviņas no 16 kandidējušajām partijām nespēja pārvarēt piecu procentu barjeru, Saskaņa 13. Saeimā zaudējusi vienu un ieguvusi 23 mandātus.

Jaunai partijai cienījamu rezultātu, kaut arī ne tuvu tam, kuru organizācijas līderi teicās sasniegt, uzrādījusi arī Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā KPV LV. Par to nobalsojuši 14,25% vēlēšanās piedalījušos pilsoņu, un šāds atbalsts partijai devis 16 mandātu. Saskaņas un KPV LV kopējais mandātu skaits neļauj realizēt abām partijām priekšvēlēšanu laikā piedēvēto plānu divatā veidot valdību. Ja vien šai savienībai netiek piesaistīts kāds cits Saeimā iekļuvušais politiskais spēks vai tā daļa. Atceramies vien 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēto Saeimu, kurā no zelta akciju turošās Zatlera Reformu partijas pāris dienas pirms jaunās Saeimas pirmās kopā sanākšanas atšķēlās tā dēvētais Olšteina sešnieks.

Tiesa, zinātāji mēļo, ka jau pirms vēlēšanām kuluāros pavisam nopietni apspriesta iespēja, kā to pašu KPV LV varētu sašķelt no tās rindām 13. Saeimā, visticamāk, ievēlētais Didzis Šmits.

Saeimā, visticamāk, ievēlētais KPV LV kandidāts premjerministra amatam Aldis Gobzems jau paziņojis, ka ir gatavs uzņemties pienākumu veidot valdību un Valsts prezidentam teju ir pienākums viņu tam nominēt, jo viņa pārstāvētā partija starp par latviskajām dēvētajām saņēmusi lielāko vēlētāju atbalstu. Jaunizceptais politiķis arī ir pārliecināts, ka bez KPV LV nav iespējama stabila valdība.

Šāds apgalvojums gan konfliktē ar elementāro aritmētiku, jo pat kopā ar lielāko 13. Saeimas frakciju - Saskaņu - KPV LV nepietiek balsu valdības izveidošanai, bet tās ar atliektiem galiem pietiek pārējām Saeimā iekļuvušajām partijām. To līderi gan pagaidām ir uzmanīgi un sarkanās līnijas saglabā jau priekšvēlēšanu laikā nospraustajās robežās - sadarbība nav iespējama ar Saskaņu, bet ar pārējām Saeimā iekļuvušajām partijām iespējamas vismaz sarunas, taču pagaidām tiek uzskatīts, ka jaunā koalīcija jau ierasti taps bez Saskaņas un arī bez KPV LV.

Par pusi procentpunkta no KPV LV atpaliek bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna dibinātā Jaunā Konservatīvā partija (JKP), par kuru nobalsojuši 13,59% vēlētāju, taču arī šāds rezultāts partijai devis 16 mandātu. J. Bordāns jau paziņojis, ka arī viņš ir gatavs uzņemties godu un pienākumu veidot valdību un vienīgais tabu viņa vadītajam spēkam ir Saskaņa.

Iespēju vismaz mēģināt veidot valdību KPV LV un JKP līderiem deleģē Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, kura pārstāvētā partija, būdama pie valdības stūres, vēlēšanās no 21 mandāta 11. Saeimā zaudējusi desmit. Par ZZS nobalsojuši 9,91% vēlētāju.

Starp koalīciju veidojošajām partijām sliktāk gājis vien Jaunajai Vienotībai, kas 12. Saeimā iekļuva ar 23 mandātiem, taču šajā būs jāsamierinās vien ar astoņiem, jo par Jauno Vienotību nobalsojuši vien 6,69%. Nevar gan noliegt, ka partija šādu rezultātu var uzskatīt par uzvaru, jo vēl nesen maz kas liecināja, ka tā spēs pārvarēt maģisko piecu procentu robežu. To neslēpj arī organizācijas līderi. Trešais pašreizējās koalīcijas posms - Nacionālā apvienība - starp partneriem uzrādījusi labākos rezultātus - par to nobalsojuši 11,02% vēlētāju, un tie partijai devuši 13 mandātu.

Vairākus Saeimas sasaukumus pieredzējušos politiskos spēkus pārspējusi arī Attīstībai/Par!, kas ir ceturtā populārākā partija, un par to nobalsojuši 12,04% vēlētāju, kas šim politiskajam spēkam dāvājuši 13 mandātu jaunajā Saeimā.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars gan uzsver, ka šie joprojām uzskatāmi par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, jo vēl nebija saskaitītas pilnīgi visas balsis.

Taču arī provizoriskie rezultāti ļauj secināt, ka visdārgākais viena deputāta mandāts, ja ņem vērā priekšvēlēšanu kampaņā ieguldītos līdzekļus, ir ZZS un Jaunajai Vienotībai.

Viena deputāta mandāta iegūšana ZZS varētu būt izmaksājusi apmēram 44 tūkstošus eiro, bet Jaunajai Vienotībai - apmēram 43 tūkstošus eiro. No šīm partijām tēriņu ziņā būtiski atpaliek Saskaņa, kurai viens mandāts izmaksājis apmēram 21 tūkstoti eiro.