Rīga pēc Saeimas vēlēšanu dienas pārgāja emocijām pārbagātā naktī, kas, pateicoties neparasti siltajam laikam, bija cilvēku pilna. Emocijas bija dažādas: no histēriskas bravūras līdz klusai rezignācijai. Kā jau vienmēr pēc vēlēšanām. Taču jau naktī varēja nojaust: viss ir noticis, un politiskais gadatirgus var sākties.
Ar trokšņainu ballīti un vērīgiem apsargiem pie kroga durvīm katru ienācēju sagaidīja Attīstībai/Par! (AP) līksmojošais kolektīvs. Tikko bija tapuši zināmi exit poll rezultāti, kas vēstīja: iepriekšminētā partija atrodas otrajā vietā aiz mūžīgās vēlēšanu uzvarētājas - Saskaņas. Šķiet, paši attīstībnieki nebija gaidījuši tik labus rezultātus, un tādus arī neviens neprognozēja iepriekšējās socioloģiskajās aptaujās. AP deputātu kandidāti un viņu atbalstītāji, mēģinādami pārspēt ārprātā skaļo mūziku, kliedza par priecīgo notikumu - teju uzvaru, ēda glazētus pončikus, dzēra superdārgu vīnu (par to katram iedzērājam bija jāmaksā kroga kosmiskā cena) un «piesardzīgā optimismā» vērtēja personālijas, kas varētu būt iekļuvušas Saeimā. Gaisā virmoja nesen izteikta doma: ja būs pareizs spēku salikums, Artis Pabriks varētu kļūt par Ministru prezidentu.
Tautiski nepiespiestā atmosfērā savā partijas birojā līksmoja Jaunā Vienotība. Protams, vēl pirms pāris mēnešiem, ņemot vērā socioloģiskās aptaujas, varēja domāt, ka politiskā skuju taka ir nenovēršama. Taču gan reklāmu uzrāviens, gan vēlētāju ieradums balsot par «savējiem» («Kā tad Saeima bez Vienotības?!») darīja savu, un Vienotībai būs savas septiņas balsis Saeimā. Vairāki politikas vērotāji, analizējot notiekošo, vērtēja: Vienotībai jābūt Saeimā kaut vai politiskā līdzsvara dēļ, pretējā gadījumā populisti/tukšmuldētāji no KPV LV var gūt nepelnītu «pirkumu» pēcvēlēšanu gadatirgū, mēģinot iegūt valdības vadītāja posteni. Kaut gan - viņi to mēģinās darīt tik un tā, ieviešot nenormālu jucekli jau tā sarežģītajā situācijā.
Taču izlietus čempionus vairs nesaslaucīt...
Jaunās Vienotības burziņā piedalījās arī eiroparlamentārieši Sandra Kalniete un Valdis Dombrovskis, kā arī bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Visi izskatījās mazliet tā kā apjukuši no negaidītajiem panākumiem. Pagaidām gan nav zināms, vai Jaunā Vienotība kļūs par nopietnu spēlētāju 13. Saeimas tirgū vai arī nospēlēs vien «zelta akcijas» lomu pārējo partiju solo priekšnesumā.
Nacionālā apvienība bija pulcējusies kādas viesnīcas konferenču zālē. Sēdēšana pie galdiem gan neveicināja vēlēšanu rezultātu apspriešanu: labākais formāts allaž ir «zviedru galds» un brīva staigāšana no bariņa pie bariņa. Ja runājam par gastronomiskajām izklaidēm: nacionāļu izvēlētais ēdināšanas uzņēmums izcēlās ar vislabāko un stilīgāko ēdienu piedāvājumu. Ja runājam par ko citu: atmosfēru varēja raksturot - viegli rezignēta vilšanās ar cerīguma notīm. Nacionāļi varētu būt zaudējuši trīs vietas Saeimā, tāpēc vilšanās ir saprotama. Bet tikpat saprotams ir arī skaidrojums: visai vārgā vēlēšanu kampaņa ir tikai viens no iemesliem šim zaudējumam, svarīgāk tomēr šķiet tas, ka vienkāršajam vēlētājam, kurš katru dienu nepavada, iedziļinājies partiju programmās, ausīs iekrīt kāds vienvienīgais, it kā spēcīgais arguments - ja nebalsosiet par mums, pie varas nāks Saskaņa. Nu, nē, tas nav arguments, katrā ziņā - ne vienīgais, ko vērts akcentēt. Cilvēki grib dzirdēt ko vairāk. Kvalitatīvāk. Būtiskāk. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nacionāļu izvirzītais premjera kandidāts - Roberts Zīle - ir viens no nedaudzajiem, kuri spēj saskatīt valsts pārvaldes laukumu.
Pavisam klusa bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pēcvēlēšanu pasēdēšana. Tā notika Zemkopības ministrijā. Citronūdens, bēdīgi klīstoši ļaudis, skumjas acis nenogurstoši veras TV ekrānā, kas vienaldzīgi stāsta par balsu skaitīšanas rezultātiem. Jā, priecāties nav, par ko. No 21 vietas Saeimā uz 11 vai 12 vietām - tas ir nopietns kritums. Tāpēc arī ēst negribas. Toties reklāmas aģentūra (vai aģentūras), kas apkalpoja ZZS, būs labi paēdusi: ZZS tēriņi priekšvēlēšanu periodā ir nopietni. Bet devums no reklāmas - apšaubāms. Kādas smieklu spazmas vēlētājos izsauca reklāmas sauklis: «Labo darbu čempioni»! Ja arī būtu čempioni, diez vai vajadzētu ar to plātīties. Taču izlietus čempionus vairs nesaslaucīt. Tagad ZZS vajadzēs domāt, kā vairot ietekmi topošajā koalīcijā. Izskatās, ka Mārim Kučinskim (ZZS), kam ir izcilas zināšanas par valsts pārvaldi, būs pagrūti saglabāt amatu...
Lai arī cik slikts, ņemot vērā Eiropā valdošo «trendu» nekritiski (un valstij bīstami) atbalstīt populistus, būtu šo vēlēšanu iznākums, varam teikt: varēja būt vēl sliktāk. Atliek cerēt, ka saprāts uzvarēs, un valdību veidos tie, kuri ir atbildīgi par Latviju un katru mīļu brīdi nekliedz, ka «viss ir slikti».
