Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Politika

NRA PĒTA: Vēlēšanu fiasko čempioni

© Oksana Džadana, F64 Photo Agency

Nacionālie vēlēšanu rezultāti veidojas, summējot kopā vēlēšanu apgabalu rezultātus. Tradicionāli visai līdzīgi balso Kurzeme, Vidzeme un Zemgale, bet vienmēr atšķirīgs bija atbalstāmo partiju spektrs Rīgā un Latgalē. Līdzīgi ir noticis arī 13. Saeimas vēlēšanās, tikai Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē nomainījās populārāko «latvisko» partiju sadalījums – Vidzemē vislielāko balsu skaitu ieguva Jaunā Konservatīvā partija, bet Kurzemē un Zemgalē politiskā partija KPV LV. Savukārt Rīgā un Latgalē (un arī kopsummu nacionālā līmenī) lielāko balsu skaitu, gluži kā citas reizes, ieguva sociāldemokrātiskā partija Saskaņa.

Lai saprastu, kā ir mainījies vēlētāju noskaņojums, salīdzināsim 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus ar 2014. gada vēlēšanu rezultātiem.

Vislielākais atbalsta zudums, vērtējot Saskaņu un Krievu savienību kopā, ir vērojams Rīgas vēlēšanu apgabalā - mīnus 3,2 procenta punkti

Saskaitot Latvijas Krievu savienības un sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa iegūtās balsis kopā, var secināt, ka četru gadu laikā atbalsts šiem diviem politiskajiem spēkiem visos vēlēšanu apgabalos, izņemot Rīgu, īpaši nav mainījies. Procentuāli gandrīz tāds pats ir Saskaņas un Krievu savienības kopējais rezultāts Kurzemē, bet Vidzemē un Zemgalē - samazinājums nav lielāks par vienu procenta punktu. Vislielākais atbalsta zudums, vērtējot Saskaņu un Krievu savienību kopā, ir vērojams Rīgas vēlēšanu apgabalā - mīnus 3,2 procenta punkti. Saskaņai vienai pašai Rīgas vēlēšanu apgabalā, salīdzinot 2014. un 2018. gada vēlēšanas, ir mīnus 6 procenta punkti. No tā ir jāsecina, ka Saskaņa pakāpeniski zaudē savus tradicionālos atbalstītājus Rīgā un process, kas jau bija vērojams 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, turpinās. Ja pašvaldību vēlēšanas notiktu pašlaik, tad Saskaņa nevarētu iegūt Rīgas domē vairākumu un, visticamāk, paliktu opozīcijā.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Tomēr Saskaņa un Krievu savienība kopā ieguva lielāku vēlētāju atbalstu Latgalē. Turklāt atbalsts Saskaņai samazinājās, bet atbalsts Krievu savienībai divkāršojās. Krievu savienība Latgalē ieguva vairāk par 10% no vēlētāju balsīm. Tas ir signāls, ka valdība, kuru ilgstoši vadīja «labo darbu čempioni», ir pilnīgā tūtē salaidusi reģionālo politiku, īpaši attiecībā uz Latgali. Rezultātā Latgalē ir vērojama vēlētāju radikalizācija. Tāpēc jaunās valdības pirmais uzdevums būs īstenot tādu Latgales reģionālo politiku, kas mazinās pašlaik augošo Latvijas valsts drošības risku pie mūsu austrumu robežas.

Saskaitot kopā Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības kopējo atbalstītāju skaitu ar Vienotības rezultātu 2014. gadā, var secināt, ka Rīgā kopējais šā politiskā virziena atbalsts īpaši nav mainījies - samazinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā ir tikai nedaudz virs viena procentu punkta. Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības kopējais rezultāts Kurzemē 2018. gadā arī ir visai līdzīgs ar 2014. gada rezultātu - tikai par 3% punktiem mazāks. 4-5 procenta punktu robežās samazinājās Vienotības politiskā virziena ideju atbalsts Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Var secināt, ka Vienotības nosaukuma nomaiņas process ir noritējis sekmīgi. Liberālo ideju politiskā pārstāvniecība palika ietekmīga, ir izdevies, atbrīvojoties no politiskajiem lūzeriem, piesaistīt politikā jaunas sejas.

Četru gadu laikā ievērojama daļa no tradicionālā Nacionālās apvienības (Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) elektorāta ir vīlušies šajā politiskajā spēkā. Šogad par Nacionālo apvienību nobalsoja gandrīz par 60 000 vēlētāju mazāk nekā 2014. gadā. Nacionālajai apvienībai ievērojams atbalstītāju samazinājums ir visos vēlēšanu apgabalos, izņemot Latgali. Latgalē 2018. gadā Nacionālo apvienību atbalstīja gandrīz tāpat (mīnus 0,2 procenta punkti) kā 2014. gadā. Taču, tā kā Nacionālajai apvienībai Latgalē tradicionāli ir vismazākais atbalstītāju skaits un Latgales vēlēšanu apgabals ir vismazākais, tad stabilitāte Latgalē neglāba Nacionālo apvienību no fiasko vēlēšanās kopumā. Savus tradicionālos atbalstītājus Nacionālā apvienība visvairāk zaudēja Vidzemē (mīnus 7,1 procenta punkts) un Rīgā (mīnus 6,7 procenta punkti).

Tomēr par nepārspējamiem 2018. gada vēlēšanu fiasko čempioniem kļuva ZZS. Tāda sagrāve Latvijas politikā sen nav bijusi pieredzēta. Līdz šim ZZS galvenais balsts bija Kurzeme (36% vēlētāju balsu 2014. gadā) un Zemgale (28% vēlētāju balsu 2014. gadā). Latgalē un Vidzemē par LZS iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsoja piektā daļa no visiem vēlētājiem. Savukārt Rīgā ZZS nekad nevarēja lepoties ar iespaidīgu atbalstu. Ko par «labo darbu čempioniem» (tā sevi priekšvēlēšanu reklāmas pozicionēja ZZS) domā lauku ļaudis Kurzemē, bija skaidri redzams 6. oktobrī. Kurzemes vēlēšanu apgabalā ZZS zaudēja divas trešdaļas no tā atbalsta, kāds tai bija iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Tā gadās, ja izaugsme uz papīra un lidināšanās lielās ES politikas un makroekonomiskās stabilitātes mākoņos rada mānīgu ilūziju, ka arī Latvijas lauku novados vienīgā problēma ir «fiskālās telpas paplašināšana».

Procesi, kas notiek uz grēcīgās zemes - Kurzemes un Zemgales laukos un tīrumos - atšķiras no tiem procesiem, kurus uz papīra uzzīmēja politiķi, kuri, kā izskatās, pat paši noticēja saviem safabricētajiem izaugsmes skaitļiem. Tas arī visdrīzāk noteica vēlēšanu iznākumu. Tāpēc vēlēšanu rezultāti ir tādi, kādi tie ir, un ar šādu Saeimas sastāvu būs jādzīvo nākamie četri gadi.