Deputāti, kas nav ievēlēti jaunajā Saeimā, no valsts saņems kompensācijas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Jau ziņots, ka nākamās Saeimas sastāvā ir ievēlēti tikai 35% no esošajiem deputātiem, sekojoši divas trešdaļas deputātu būs jauni, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Visticamāk, parlamentā būs iekļuvuši arī 10 no 14 esošā premjera Māra Kučinska (ZZS) valdības ministriem, vairums no kuriem ir bijuši ievēlēti Saeimā un ir ar parlamentārā darba pieredzi, bet Saeimas deputātu mandātus bija nolikuši uz ministru pienākumu pildīšanas laiku.

Visvairāk esošās Saeimas deputātu nākamajā parlamenta sasaukumā saglabās partija "Saskaņa", no kuras, pēc provizoriskajiem rezultātiem, nākamās Saeimas sastāvā darbu varētu turpināt 15 deputāti.

No nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" nākamajā Saeimā darbu varētu turpināt desmit deputāti, no partiju apvienības "Jaunā Vienotība" - pieci līdzšinējie "Vienotība" deputāti, bet no Zaļo un zemnieku savienības - tikai četri. Tāpat Saeimā darbu turpinās partijas "KPV LV" līderis Artuss Kaimiņš.

Kā ziņots, nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās. Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no "Jaunās Vienotības" saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt "aiz strīpas", proti, "Jaunā Vienotība" Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Citiem esošās valdības ministriem ir sekmējies labāk un viņiem ir cerības uz vietām parlamentā.