Prezidents pārliecināts, ka aizejošais Saeimas sasaukums varēja strādāt labāk
Šis Saeimas sasaukums varēja strādāt labāk, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš atzina, ka ir izdarīti labi darbi, bet ir arī virkne lietu, ar ko viņš nav apmierināts. Kopumā Saeima varējusi strādāt labāk, uzskata prezidents.
Pēc viņa paustā, šajā sasaukumā varēja novērot šauru interešu grupu interešu pārstāvību, piemēram, attiecībā uz Kredītiestāžu likumu un ar maksātnespējas administratoriem saistītos jautājumos.
Tāpat prezidents ir vīlies, ka netika atbalstīta viņa iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem.
Vilšanos radījis arī fakts, ka Saeima neesot bijusi gatava Vējoņa piedāvātajiem grozījumiem Kārtības rullī, lai lēmumu pieņemšanas process būtu caurspīdīgāks.
Ir indikācijas, ka jaunais parlaments varētu būt ļoti sadrumstalots, intervijā teica Vējonis.
Viņš norādīja, ka šādā gadījumā būs grūti izveidot koalīciju, būs grūti vienoties. Tas rada bažas par to, kad būs jaunā valdība, atzina prezidents.
Ja Saeima nebūs lemtspējīga, prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu, atgādināja Vējonis, gan uzsverot, ka pirms dažādu prognožu izdarīšanas vispirms vajag aiziet nobalsot.
Prezidents arī skaidroja, ka ļoti būtisks ir uz Eiropu un transatlantisko virzienu vērsts ārpolitikas kurss. Viņš apliecināja, ka premjera amatam nevirzīs cilvēku bez šāda redzējuma. Tāpat premjera amata kandidātam būtu jābūt gatavam uzsākt vai turpināt jau iesāktās reformas.
Lūgts komentēt iespēju, ka koalīcijā varētu nonākt partija "Saskaņa", Vējonis atsaucās uz vēsturisko praksi, kas rādot, ka pamatā Saeimā ievēlētās partijas īpaši neizsaka vēlmi sadarboties ar "Saskaņu", kas apliecināts arī praksē. "Tas ir pamats domāt, ka šajā Saeimā būs tāpat," klāstīja prezidents, piebilstot, ka īpaši svarīgi ir, cik aktīvi būs vēlētāji.
Viņš atzina, ka jebkurš koalīcijas sadarbības modelis, kas nav vērsts uz jau iepriekš minēto ārpolitikas kursu, ir apdraudējums Latvijai.
Vējonis arī ir nobažījies, ka, tuvojoties vēlēšanām, var pieaugt ārējie riski ar mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas. Piemēram, citas valstis šādā laikā ir piedzīvojušas kiberuzbrukumus. Viņš gan uzsvēra, ka Latvija tam ir gatavojusies.