VĒLĒŠANAS 2018: Veselības nozari politiķi neredz kopumā

Politisko partiju solījumi vēlētājiem pirms 13. Saeimas vēlēšanām veselības jomā kopumā ir sadrumstaloti, bez skaidras kopīgas vīzijas, kādai veselības nozarei jābūt nākotnē un ko politiķi ir gatavi darīt, lai situāciju veselības nozarē uzlabotu.

Tikai pāris politiskajiem spēkiem ir izveidotas programmu sadaļas tieši veselības jomā, un tikai pāris politiskie spēki programmās ir pārdomāti, iedziļinoties un skaidri definējuši mērķus, kādus vēlas sasniegt, pilnveidojot veselības nozari Latvijā.

Vai ir izpratne?

Diemžēl joprojām atsevišķi politiskie spēki pret veselības aprūpes jomu izturas kā pamāte pret pelnrušķīti brīdī, kad skaidrs, ka princis atradis savu izredzēto, proti, iedzīvotājiem kaut kas jāapsola, jo veselība ir svarīga ikvienam cilvēkam Latvijā, taču - vai šie solījumi ir izpildāmi un kā to izdarīt, īsti skaidrības nav pat pašiem.

Otrkārt, uz šo Saeimu kandidē politiskās partijas, kuras programmās sola ieviest pasākumus, kuri jau pašlaik ir vai tuvākajā nākotnē tādus plānots ieviest, piemēram, valsts apmaksātas profilaktiskās veselības pārbaudes. Cits jautājums - kā šīs pārbaudes darbojas reālajā dzīvē, taču tam partiju programmās īpaša uzmanība netiek pievērsta. Galvenās tēmas, par kurām partijas runā savās programmās, protams, ir tās, par kurām iedzīvotāji un masu mediji runā ikdienā - jaunā valsts obligātā veselības apdrošināšana, zāļu cenas, rindas uz operācijām vai medicīniskām konsultācijām, proti, politiķi pietiekami labi ir uztaustījuši tautai svarīgo un būtisko. Taču diemžēl līdzīgi kā pirms četriem gadiem, tā arī tagad priekšvēlēšanu saukļi aprobežojas ar vārdiem «samazināsim», «palielināsim». Politisko partiju priekšvēlēšanu galvenās tēmas veselības nozarē ir algu palielināšana mediķiem, veselības apdrošināšana, zāļu cenu un gaidīšanas rindu uz veselības pakalpojumiem samazināšana, kā arī pacientu iemaksu jautājums. E-veselība politisko partiju programmās nav sevišķi populāra tēma.

Veselība - visiem prioritāte

Vairākas politiskās partijas, tostarp visas pašlaik valdību veidojošās, priekšvēlēšanu programmās veselību ir nosaukušas kā prioritāti. Īsumā par partiju piedāvājumu. Jaunā Vienotība nesola atcelt veselības apdrošināšanu, taču «naudai ir jāseko pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs», kā arī jānodrošina bezmaksas ikgadēja veselības profilakse un kvalitatīva, pieejama veselības aprūpe visā Latvijā. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) reformas turpinās, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu un pabeidzot e-veselības sistēmas ieviešanu.

Nacionālā apvienība nāk ar saukli - veselība visās politikās, lai gan līdz šim nacionāļu darbošanās veselības jomā nav bijusi ļoti aktīva, izņemot rosinātos grozījumus Reproduktīvās un seksuālās veselības jomā un cīņu pret abortiem. Partija sola zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, reproduktīvo veselību un citas ietvert jaunajā izglītības saturā, sākot ar pirmsskolu un beidzot ar vidējās profesionālās izglītības iestādēm. Apvienība sola arī izveidot Veselības tehnoloģiju novērtēšanas centru, lai veiktu sistemātisku zāļu, medicīnisko ierīču, vakcīnu, procedūru un sistēmu izmantošanas izvērtēšanu. No programmas izriet, ka partija pieļauj vērtēt iespēju pāriet uz valsts kontrolētu obligātas privātas veselības apdrošināšanu.

Partija Saskaņa sola palielināt veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz septiņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Jāatzīmē, ka, nebūdama varas partija, Saskaņa un tās deputāti, kas līdz šim darbojušies sociālās jomas vai sabiedrības veselības komisiju darbā, ir izvirzījuši virkni saprātīgu priekšlikumu likuma izmaiņām. Apvienība Attīstībai/Par! gan skaidri un gaiši programmā ierakstījusi, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma darbību tā apturēs, jo veselības aprūpi tas padarīs nepieejamu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Savukārt partija Progresīvie kā veselības budžeta mērķi redz astoņus procentus no iekšzemes kopprodukta, un ir viena no retajām partijām, kura atsevišķu uzmanību pievērš veselības profilakses finansēšanas jautājumam, norādot, ka piecus procentus no veselības budžeta tā iezīmēs tieši sabiedrības veselības un profilakses programmām.

Ķer ar lieliem skaitļiem

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris sarunā ar Neatkarīgo norāda, ka šajās vēlēšanās daudzas partijas kā ēsmu izlikušas solījumus palielināt mediķiem algas un tiek minēti ļoti dažādi skaitļi. «Taču uz jautājumu, ko mūsu arodbiedrība uzdeva partijām, vai un kādu finansējumu tās plāno nodrošināt veselības nozarei, konkrēti atbildēt visas partijas nevar, pat neraugoties uz to, ka valstī ir spēkā likums par veselības finansēšanu,» saka V. Keris. Tomēr viņš politiķus nedaudz arī uzslavē: palielinājusies izpratne par cilvēkresursu nozīmi veselības nozarē.

«Pēc 6. oktobra es ļoti vēlos redzēt, ka pacientu organizācijas patiešām ir pilntiesīgi partneri lēmumu pieņemšanā. Līdz šim tā ir bijusi labākā gadījumā formāla iesaiste, piemēram, birokrātiska vajadzība iesaistīt nozares organizācijas sabiedriskajās apspriedēs, kur gala lēmumus tāpat pieņem politiķi un ierēdņi,» saka Baiba Ziemele no Reto slimību alianses. «Liela daļa problēmu veselības aprūpē rodas nepārskatāmu un pārspīlēti birokrātisku procesu dēļ. Tas attiecas gan uz pakalpojumu saņemšanu, gan pierakstīšanos rindās, kuras joprojām ir pārāk garas, gan uz nespējīgu e-veselību, gan hroniskā badā esošo kompensējamo medikamentu sistēmu.»

***

Politisko partiju priekšvēlēšanu galvenās tēmas veselības nozarē

Medicīnas darbinieku algu palielināšana

Valsts obligātā veselības apdrošināšana - solījumi atcelt/pilnveidot

Samazināt zāļu cenas

Samazināt gaidīšanas rindas uz veselības pakalpojumiem

Atcelt vai samazināt pacientu iemaksas

***

Viedokļi

Baiba ZIEMELE, Reto slimību alianses vadītāja:

- Trīs ceturtdaļas problēmu veselības aprūpes nozarē Latvijā ir nepārskatāmu un pārspīlēti birokratizētu procesu dēļ, kas nav draudzīgi to lietotājiem, tātad arī pacientiem. No atsevišķām partijām priekšvēlēšanu laikā var dzirdēt ļoti labus priekšlikumus, kā to visu sakārtot. Un es patiešām ticu, ka tas palīdzētu ekonomēt un racionāli izmantot jau esošos sistēmas resursus. Protams, uzpeld arī dažādi Zīgerista banāniem līdzīgi izmisuma solījumi par bezmaksas medicīnu vai zālēm visiem pensionāriem, bet es ceru, ka cilvēki saprot, ka tas ir kārtējais veiklais pirmsvēlēšanu triks un, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs, jo pie esošās sistēmas nav iespējams.

Valdis KERIS, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs:

- Mūsu galvenais mērķis, lai nākamo Saeimu veidojošās partijas apzinātos, ka veselības aprūpes reformas un uzlabojumus iespējams panākt, nodrošinot veselības nozarei atbilstošu finansējumu. Mēs visām partijām jautājām, vai tās ir gatavas izpildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas noteic, ka, sākot no 2020. gada, veselības nozares finansējums ir ne mazāks par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Ne visi politiskie spēki spēj atbildēt uz šādu jautājumu un ne visi spēj pietiekami konkrēti to pateikt. Tas nozīmē, ka partijas pat nav pārliecinātas, vai ir gatavas pildīt likumu... Skaistām runām par lielajām mediķu algām nav nekāda seguma, ja nav skaidrības, kā piepildīt veselības nozares budžetu.