NRA PĒTA, ko sola jaunākie partiju reitingi
Ņemot vērā, ka gandrīz trešdaļa vēlētāju joprojām nav izlēmuši, par ko balsot, pilsoņu politisko simpātiju ainu precīzi grūti konstruēt. Jo vairāk tādēļ, ka par dažu partiju atbalstīšanu var izpelnīties sabiedrības skaļākās daļas nopēlumu, taču vispārīgu priekšstatu par Saeimas vēlēšanu rezultātiem sniedz Latvijas faktu veiktā aptauja, kas liecina, ka arī septembrī trīs populārāko partiju trijotne saglabājusi savas pozīcijas – Saskaņa, Zaļo un zemnieku savienība un KPV LV.
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem reitingiem populārākās partijas statusu joprojām saglabā ilgstoši Saeimas opozīcijā sēdošā Saskaņa, kuras atbalstīšanā atzinušies 17,9 procenti respondentu. Politisko partiju reitingu galvgalī un nominālā uzvarētāja vēlēšanās Saskaņa bijusi ilgstoši, taču līdz šim šie panākumi nav vainagojušies ar iekļūšanu valdošajā koalīcijā. Un ja var ticēt populārāko partiju līderu publiski paustajam, tad arī 13. Saeimas vēlēšanās iegūstot lielākās frakcijas statusu, nokļūšana koalīcijā nereti par prokremlisko dēvētajai Saskaņai ir praktiski neiespējama.
Tiek uzskatīts, ka Saskaņai nokļūt valdībā varētu palīdzēt Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa dibinātā KPV LV, kuras premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems un citi līderi atsakās izmantot vārdu «koalīcija» un skaidri pateikt savu nostāju par iespējamo sadarbību ar Saskaņu.
Lai tā notiktu, KPV LV vajadzētu iegūt vairāk nekā 20 Saeimas deputātu mandātu. A. Gobzems, savdabīgi interpretējot partiju premjera amata kandidātu atpazīstamības reitingu (par A. Gobzemu neesot dzirdējuši 47% sabiedrības, liecina Delfi un Kantar TNS veiktā aptauja), šo vīziju cenšas iemānīt realitātē, paužot gandarījumu, ka par viņu gatavi balsot atlikušie 53% sabiedrības, taču Latvijas faktu veiktās aptaujas rezultāti nav tik optimistiski.
Aptaujas veikšanas laikā atbalstu KPV LV pauda vien 9,2% respondentu.
Vienlaikus jāatzīst, ka arī šis rādītājs par populistiem dēvētajai partijai ir vērā ņemams, jo vēl pavasarī tā mīņājās ap piecu procentu barjeras slieksni. Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis uzskata, ka KPV LV reitingi strauji palecās pēc A. Kaimiņa aizturēšanas Saeimas zālē, taču tas neesot vienīgais iemesls. «Tas sakrita arī ar pieaugušajām partijas aktivitātēm sociālajos tīklos un publisko jaunu biedru rekrutēšanu. Atceros, kā Gobzems televīzijas raidījuma tiešraidē aicināja tā vadītāju Didzi Šmitu stāties partijā. Tas pievērš sabiedrības uzmanību šķietami ne sevišķi vērtīgajam projektam,» uzskata A. Freimanis.
Otra populārākā partija joprojām ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras atbalstītājiem Māra Kučinska vadītās valdības darba stils ir pieņemams un pat atbalstāms. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka vēlētāju paustais 11,1 procenta atbalsts partijai 13. Saeimā ļauj cerēt uz apmēram 20 mandātiem.
Pieņemot, ka starp savu izvēli vēl neizdarījušajiem ir arī Jaunās Vienotības potenciālie atbalstītāji, var uzskatīt, ka šī partija pēc dziļās krīzes, kurā tā nonāca pēc premjera amata zaudēšanas, spējusi atkopties un nākamajā Saeimā tiks pārstāvēta vismaz ar septiņiem astoņiem mandātiem. Šim politiskajam spēkam turpina uzticēties 5,1 procents sabiedrības.
Atšķirībā no citu uzņēmumu veidotajiem politisko partiju reitingiem salīdzinoši zemus rezultātus šajā aptaujā uzrāda Nacionālā apvienība, par kuru balsot esot gatavi 5,4 procenti iedzīvotāju. A. Freimanis gan atzīst, ka viņa uzņēmuma veidotajos reitingos apvienība tradicionāli gūst zemāku rezultātu par to, kuru uzrāda vēlēšanu rezultāti.
«Mūsu aptaujās Nacionālā apvienība nekad nav uzrādījusi labus rezultātus. Viņu problēma ir tā, ka viņu vēlētājs ir tādos kā puduros. Tā ir viena pazīme, ko pētot esam atraduši. Šie puduri bieži saistīti ar kādu senci, kas politiski represēts, bet tā nav vienīgā pazīme. Veicot aptauju, ja trāpa tajā pudurī, paņem vienu respondentu, bet pārējie netiek uzrunāti, jo nav viendabīgi izkliedēti pa teritoriju,» skaidro A. Freimanis.
Aptauja arī liecina, ka sapnis par iekļūšanu Saeimā varētu piepildīties arī Jaunajai Konservatīvajai partijai (JKP) un Attīstībai/Par!. Turklāt pēdējā reitingos pat apsteigusi revolucionāro. A. Freimanis uzskata, ka Attīstībai/Par! izrāviens skaidrojams ar priekšvēlēšanas kampaņas intensitātes strauju kāpināšanu.
Saskaņā ar aptaujas datiem izredzes iekļūt Saeimā praktiski nav Progresīvajiem un Latvijas Krievu savienībai. Taču abas partijas nav salīdzināmās pozīcijās. Ja Progresīvo mērķis ir sasniegt divu procentu atbalstu, kas partijai nākamos četrus gadus garantēs valsts finansējumu un līdz ar to arī izdzīvošanu, tad Tatjanas Ždanokas vadītajai Latvijas Krievu savienībai šī, visticamāk, bija pēdējā iespēja, kad ar protestiem pret izglītības reformu iekļūt parlamentā. Saeimas kuluāros klejo citi partiju reitingi, kuros savu atbalstu Latvijas Krievu savienībai apliecinājuši seši procenti sabiedrības.