Politiķi, nevis vēlētāji nav gatavi tautas vēlētam prezidentam
Pretēji populārajam viedoklim, ka pienākumam ievēlēt Valsts prezidentu pietiekami nobriedusi nav sabiedrība, eksperti uzskata, ka ar šo uzdevumu sabiedrība tiktu galā godam, taču šādām izmaiņām nav gatavi paši politiķi. Stīvējoties ap Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, politiķi bieži piesauc ģeopolitisko situāciju, kurā pastāvot ļoti augsts risks, ka viegli ietekmējamā sabiedrība ievēlēs kādu prokremlisku kandidātu, tādējādi ne tikai mainot valsts ārpolitisko kursu, bet pēc būtības apdraudot arī tās suverenitāti. Savukārt tie, kas pauž uzticību sabiedrības prasmei atšķirt graudus no pelavām, uzdod retorisku jautājumu – kāpēc sabiedrība ir pietiekami gudra, lai ievēlētu Saeimu, bet to par muļķi dēvē Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā?
Aizstāvot savas idejas un redzējumu par sabiedrības spējām atšķirt labo no sliktā un nekautrēties to saukt vārdā, politiķi cīnīsies vēl ilgi. Paredzams, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumi Satversmes grozījumiem, ar kuriem paredzēts prezidentu ļaut ievēlēt tautai, šajā Saeimas sasaukumā tiks apstiprināti tikai pirmajā lasījumā un tālāka to izstrāde būs jāuzņemas nākamajai Saeimai. Taču politologam Filipam Rajevskim atbilde uz jautājumu jau tagad ir skaidra.
«Domāju, ka problēma nav tautā un procedūrā. Atbilde ir tajā, ka mūsu valsts konstitucionālajā iekārtā neizbēgami būtu jāmaina varu līdzsvars. Nedrīkst šai tautai likt vilties, jo būs nopietnas gaidas, ka prezidents tagad vedīs Latviju saulītē. Ja pie pašlaik spēkā esošajām Valsts prezidenta pilnvarām tauta viņu ievēlēs, tauta, maigi izsakoties, būs vīlusies. Tā vēl vairāk vilsies valstī un cilvēkos, kas pārvalda to valsti,» norādot uz ZZS priekšlikumā neesošo risinājumu prezidenta pilnvaru paplašināšanai, kas var liecināt par pašu politiķu nevēlēšanos šķirties no daļas varas, saka politologs. «Ne jau mūsu tauta ir stulba, politika tam nav gatava,» rezumē F. Rajevskis un piebilst, ka, vērojot politiķus, kas vēlēšanu karstumā gatavi sasolīt jebko, lai tik taptu ievēlēti, kā arī, cenšoties saglabāt amatu, neapdomīgos solījumus arī pildīt, viņā nostiprinājusies pārliecība, ka vismaz pagaidām Latvijā tautas vēlēts un ar plašākām pilnvarām nodrošināts prezidents nav vajadzīgs.
Arī publisko tiesību eksperts Arvīds Dravnieks uzskata, ka tautai uzticēta prezidenta ievēlēšana prasa arī tā pilnvaru paplašināšanu, bet tas, ņemot vērā pašreizējo politikas kultūru, varētu būt solītis tuvāk autoritāram režīmam. Vērtēt sabiedrības spēju izraudzīties labāko kandidātu, viņš neuzņēmās.
Valsts prezidenta vēlēšanu sistēmas iespējamo maiņu un no tā izrietošās sekas ilgstoši pētījušais Saeimas deputāts Ringolds Balodis ir pārliecināts, ka problēmas nav jāmeklē sabiedrībā, bet pašos politiķos.
Viņš atbalsta prezidenta ievēlēšanas uzticēšanu tautai, taču par to, ka politiķi paši tam nav gatavi, liecinot ZZS iesniegtie Satversmes grozījumi, kuros Saeimai saglabāta vara pār prezidentu. Proti, paredzētas Saeimas divu trešdaļu deputātu tiesības rosināt prezidenta atstādināšanu, kas jāapstiprina referendumā. Eksperts atzīst, ka jābūt mehānismam prezidenta atsaukšanai, taču ne šādam - tautas vēlētam prezidentam jābūt varai pār Saeimu, nevis otrādi.
«Saeimai nevajadzētu atstāt tiesības noņemt prezidentu. Ja tauta viņu ievēlē, tad prezidentam nav jābaidās no Saeimas,» saka R.Balodis.