Čekas maisu atvēršanai šķēršļus neliek
 
©f64

Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkas publicēšanu internetā nu var novērst tikai brīnums, piemēram, deputātu pēkšņa amnēzija, kā rezultātā tie aizmirst pie durvīm klauvējošās vēlēšanas. Saeima ceturtdien otrajā lasījumā apstiprināja publicēšanu paredzošo likumprojektu.

Saskaņā ar Saeimā iedibināto, bet ne vienmēr ievēroto kārtību, virzot likumprojektu uz trešo lasījumu, tā saturu pēc būtības mainīt vairs nevar. Trešajā lasījumā likumprojektā tiek vien pieslīpētas redakcionālas nianses.

Par likumprojektu balsoja 63 visu frakciju deputāti, ieskaitot trīs Saskaņas pārstāvjus. Pārējie saskaņieši balsojumā nepiedalījās vispār. Interesanti, ka Saskaņa ilgstoši bija par čekas maisu atvēršanu, taču pēkšņi, piebalsojot drošības iestāžu darbinieku un garīdzniecības pārstāvju atklātajā vēstulē paustajam, mainīja savu nostāju. Taču, lai nespiestu zaudēt seju tos deputātus, kas atbildīgajā komisijā visu laiku šo likumprojektu bija atbalstījuši, tie varēja uzturēt šo pozīciju arī balsojumā Saeimā. Arī pārējiem nebija jāievēro frakcijas disciplīna.

Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs gan uzskata, ka čekas maisu satura publicēšana ir smaga kļūda. «Valdošā koalīcija šobrīd veido priekšvēlēšanu dāvanu, kas ilgi indēs dzīvi Latvijas sabiedrībai. Dāvanu var nosaukt kā par linča tiesu, tā par tautas lustrāciju. 27 gadus pašiem nebija dūšas, bet tagad, kad daudzu maisos vairs nav, metas raisīt karu tēva pagalmā. Es no tā norobežojos,» pauž politiķis.

Kaismīgākie čekas maisu satura publicēšanas atbalstītāji meklējami Nacionālās apvienības rindās, kas jau 11. Saeimā iestājās par to atvēršanu.

Taču var pieļaut, ka arī 12. Saeimā tas nebūtu izdevies, ja Vienotības Saeimas frakciju un partiju joprojām vadītu Solvita Āboltiņa, kura neslēpa, ka čekas maisu satura atklāšanu neatbalsta.

Likumprojekts paredz publicēt arī čekas darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, kā arī ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas. Publicēšanu plānots veikt Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) interneta vietnē.

No 2019. gada 1. maija paredzēts publicēt arī vēl citus VDK dokumentus.

Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram un LNA būtu nepieciešamas trīs nedēļas aģentu alfabētiskās kartotēkas un statistiskās kartotēkas apmēram 10 000 kartīšu sagatavošanai publicēšanai PDF formātā. Šo kartīšu publicēšana paredzēta šogad.

Savukārt dokumentu digitalizēšanai, kas ļaušot veikt arī meklēšanu dokumentos, būšot nepieciešami četri mēneši.

Jautājums par tā dēvēto čekas maisu publiskošanu ir aktuāls vairākus gadus. Saskaņā ar 2014. gadā pieņemtajiem likuma grozījumiem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018. gada 31. maijam. Tomēr pēc šā termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu, un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.

Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki «padarīti par bandiniekiem» politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes priekšā, universitātei tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.