Ņemot vērā atšķirīgos viedokļus un to, ka jautājums par latviešu valodas mūzikas 20% "kvotu" radio ir neviennozīmīgs, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šajā lietā šodien nepieņēma lēmumu.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka nākamā, 13.Saeima, varēs lemt, vai vērtēt šo jautājumu.
Komisijas sēdē kā pretargumenti iecerei izskanēja prognoze, ka, ja auditorija būs spiesta klausīties mūziku, ko tā nevēlas, tā pāries uz digitālo resursu izmantošanu. Līdz ar to jaunais regulējums nemaz nesasniegšot savu mērķi.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja uz tiesvedības Satversmes tiesā risku, pieņemot attiecīgos grozījumus.
Tajā pašā laikā "Vienotības" frakcijas deputāte Lolita Čigāne norādīja, ka latviešu valodā ir pieejams plašs mūzikas klāsts, ko piedāvāt klausītājiem, un ka, ja divas no atskaņotajām desmit dziesmām, būs latviski vai Latvijā radītas, tas būs samērīgs regulējums. Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (S) iebilda pret piedāvātajām izmaiņām, norādot, ka joprojām daļa dzīvo ilūzijās, ka varēs noteikt, ko cilvēki skatīsies un klausīsies.
Laizāne norādīja, ka jautājums ir absolūti neviennozīmīgs, tāpēc no komisijas puses būtu vieglprātīgi pieņemt lēmumu šajā jautājumu priekšvēlēšanu laikā. Reizē politiķe norādīja, ka gan Kultūras ministrija, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atzīst, ka ir jāstrādā pie mūzikas latviešu valodā un Latvijā radītās mūzikas lomas stiprināšanas.
Kā ziņots, koalīcijas deputāti iepriekš virzīja šos grozījumus, norādot, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Politiķi norāda, ka latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā.
