Eiropas Tautas partijas neatvairāmais šarms

Pametot Vienotības rindas, lai kandidētu premjerministra amatam no partiju apvienības Attīstībai/PAR!, Artim Pabrikam vajadzēja izstāties arī no Eiropas Tautas partijas, kuras grupā viņš darbojas Eiroparlamentā, taču sev vien zināmu iemeslu dēļ viņš nevēlas to darīt. Savukārt uz savu kārtu iekļauties vienā no ietekmīgākajām Eiropas Savienības partijām gaida Zaļo un zemnieku savienība, un nu kļuvis skaidrs, ka Vienotība, visticamāk, nespēs likt šķēršļus jauna partnera uzņemšanai.

Daudziem par pārsteigumu par izstāšanos no Vienotības A. Pabriks, kas vēl pagājušā gada nogalē svinīgi apliecināja, ka nespēj iedomāties politisko darbību ārpus Vienotības, paziņoja 3. jūnijā. Īsi pēc tam viņš no Vienotības pārstāvjiem saņēmis piedāvājumu izstāties arī no Eiropas Tautas partijas (ETP) un Eiroparlamentā kļūt par neatkarīgo deputātu. Šāda prakse Eiropas Savienībā tiekot uzskatīta par pašsaprotamu.

«Viņam būtu jāizstājas. Es ar viņu runāju neilgi pēc izstāšanās no Vienotības, ka līdz ar to arī viņa darbība ETP izbeidzas, un viņam vajadzētu to korekti nokārtot. Es no viņa nesaklausīju īpašu vēlmi to darīt, jo viņš, šķiet, neuztvēra, ka nav tā, ka Latvijā var darīt, kas ienāk prātā, un tas neietekmēs darbību Eiropā,» saka Vienotības eiroparlamentāriešu delegācijas vadītājs Krišjānis Kariņš.

Saskaņā ar K. Kariņa teikto A. Pabrika politiskās piederības maiņa Eiropas Parlamentā tomēr ir pamanīta.

«Šobrīd viņa darbība ETP ir apturēta, grupa frakcijas vadītāja Manfrēda Vēbera personā zaudējusi uzticību viņam saistībā ar to, ka izstājies no savas partijas un iestājies citā, kas vairāk atbilst ALDE grupas [Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, kurā darbojas arī Iveta Grigule-Pēterse] politiskajai orientācijai. Mani informēja Vēbers. A. Pabrikam vairs nav nekāda atbalsta no grupas. Un tas ir pareizi, ja kāds ir izstājies, viņam tas būtu jāizdara līdz galam,» pārliecināts ir K. Kariņš.

Taču pats A. Pabriks savas pozīcijas ETP vērtē diametrāli pretēji un uzskata, ka Vienotība vērpj intrigas, lai atriebtos viņam par partijas maiņu. «Protams, Vienotība gribēja, lai es atsakos, un lūdza mani izslēgt no ETP frakcijas. ETP tam nepiekrita, jo esmu gana aktīvs frakcijas biedrs. Nekas nav mainījies, esmu noslēdzis individuālo sadarbības līgumu kā Latvijas pārstāvis, nevis kā Vienotības. Es līdz vēlēšanām neuzņemšos nekādus jaunus amatus vai jaunus ziņojumus. Bet visādi citādi galvenajos vilcienos nekas nav mainījies, es saglabāju vietas komisijās un piedalos frakcijas sēdēs. Par to ETP paldies, jo viņi novērtējuši manu darbu.»

Neoficiāla informācija gan liecina, ka ETP grupai vienkārši trūkst oficiāla mehānisma, kā atbrīvoties no politiskos uzskatus mainījušajiem biedriem, jo tiek uzskatīts, ka tas ir pašsaprotams nākamais solis pēc iestāšanās partijā, kura nav savienojama ar ETP pozīciju.

Tikmēr pie ETP durvīm mīņājas valdību vadošā Zaļo un zemnieku partija, kurai, lai nostiprinātu savas pozīcijas Eiropā, nepieciešama dalība ietekmīgajā partijā. ETP jau gandrīz 20 gadu Eiropas Savienībā diktē toni. No Vācijas tai pieslējušies arī ietekmīgie Merkeles Kristīgie demokrāti, bet no Latvijas - Vienotība.

Taču, kopš premjers vairs nav Vienotības pārstāvis, bet gan ZZS - Māris Kučinskis, Latvijas spēja piespiest citus savā pozīcijā ieklausīties esot krietni mazinājusies. Neoficiāli runā, ka grūtības Briselē piedzīvojis gan pats premjers, gan finanšu ministre. Tādēļ ZZS cenšas kļūt par ETP biedru.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka iestāšanās vēlmi ETP apliecinošs dokuments organizācijā jau iesniegts, taču tā izskatīšana atlikta uz laiku pēc vēlēšanām. «Tad redzēs, kādi būs rezultāti, pašlaik šo procesu ar priekšvēlēšanu laiku nevēlamies saistīt,» saka politiķis.

Tradīcija nosaka, ka viedokli par jaunas partijas pievienošanu grupai prasa vecākajam biedram. Šajā gadījumā - Vienotībai. Taču tā ir skeptiska par ZZS izredzēm.

«Atzinīgi novērtējam ZZS vēlmi pievienoties ETP, vienam no lielākajiem un ietekmīgākajiem spēkiem Eiropas Savienībā. Vienlaikus neesam pārliecināti, ka ETP uzņems savā lokā ZZS, jo pastāv būtiskas atšķirības starp ZZS un ETP pārstāvētajām politiskajām vērtībām un principiem. ZZS ir pazīstama ar savu eiroskepticismu, ko iepriekš paudušas ZZS vadošās amatpersonas, piemēram, pašreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tajā pašā laikā gan mums, gan, domājams, pašiem ZZS būtu grūti izskaidrot šo ideoloģiju savietojamību, jo ierasti Zaļā partija un zemnieku interešu aizstāvji katrs pieder citam politiskam blokam,» saka Vienotības valdes loceklis un ārlietu sekretārs Edgars Ikstens.

Tiesa, nu atklājies, ka īpašas veto tiesības vecākajiem ETP biedriem nav un, ja ETP līderi vēlēsies uzņemt ZZS, tad Vienotībai ar to būs jāsamierinās. Arī A. Brigmanis šajā jautājumā ir optimistisks: «Līdz šim esam saņēmuši ļoti pozitīvus signālus, Vienotībai tur nebūs teikšanas.» .