Vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti jau atvērtajā Satversmē pievienojuši priekšlikumus, kas paredz jau nākamo Valsts prezidentu izraudzīties, balsojot pilsoņiem, ne Saeimas deputātiem. Taču, pretēji iecerei par prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā, šim priekšlikumam deputāti nesteidz paust atbalstu.
Tautas kalpi Satversmi atvēra, lai, sekojot Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvai, noteiktu, ka Valsts prezidents turpmāk tiktu ievēlēts ar atklātu balsojumu, nevis aizklātu, kā tas ir pašlaik. Lielākā daļa Saeimas deputātu par šo ieceri nav sajūsmā, jo uzskata, ka šādi tiks ierobežota demokrātija, taču vienlaikus to atbalsta balsojumā, jo ideju atbalsta liela daļa sabiedrības. Turklāt pastāv uzskats, ka atklātais balsojums ļaus no deputātiem pieprasīt atbildību, ja tie būs balsojuši pretēji iepriekš paustajai pozīcijai.
Atklātajam balsojumam vēl nesen iebilda Zaļo un zemnieku savienība, taču tās Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, atsaucoties uz sabiedrības gribu, mainīja savas domas, piebilstot, ka ZZS vienmēr bijusi par tautas vēlētu prezidentu.
Šādu priekšlikumu iesniedzis ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze un partijas biedri Valdis Kalnozols, Juris Vectirāns, Līga Kozlovska un Gunārs Kūtris, kurš Saeimas vēlēšanās kandidē no ZZS saraksta.
Taču lielākā daļa Saeimas deputātu nesteidz paust atbalstu ZZS iesniegtajiem grozījumiem. A. Brigmanis prognozē, ka ZZS frakcija atbalstīs savu kolēģu iesniegtos grozījumus. Politiķis pieļauj, ka nākamā Saeima varētu sīkāk noteikt kārtību, tajā skaitā, kā notiek kandidātu izvirzīšana tautas vēlētam prezidentam. Vienlaikus politiķis neredz pretrunu ar grozījumiem par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā un arī šos grozījumus viņš turpināšot atbalstīt.
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri saka, ka pašlaik būtiski vienoties par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu. Šī iecere jāpieņem līdz Saeimas vēlēšanām, uzskata politiķis.
Savukārt par tautas vēlēto prezidentu nepieciešama plašāka diskusija - gan par pilnvarām, gan par pašu vēlēšanu procesu un izmaksām, norādīja H. A. Meri. Viņš pieļauj, ka ZZS iniciatīva, kas iesniegta pēdējā brīdī, varētu būt virzīta, lai bremzētu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām.
Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA saka, ka par tikko iesniegtajiem grozījumiem Satversmē vēl jādiskutē. Viņš šos grozījumus sauca par politisko huligānismu no ZZS puses, kas ir kā atbilde uz ieceri par atklāto balsošanu.
Latvijas Reģionu apvienība Pārstāvju sapulcē lems, kā balsot par ZZS iesniegtajiem grozījumiem. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga skaidro, ka LRA turpinās strādāt pie pašu iesniegtajiem grozījumiem par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Politiķe pauž bažas, ka ZZS piedāvātie grozījumi varētu būt «spēlīte», lai nonāktu «nulles pozīcijā» un atbalstu negūtu nedz atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā, nedz arī tiktu veikti grozījumi par tautas vēlētu prezidentu. N. Kleinberga norādīja, ka ZZS bija četri gadi, kad tā varēja virzīt grozījumus par pilsoņu ievēlētu valsts prezidentu, bet līdz šim tas neesot ticis darīts.
Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka politiskais spēks vienmēr ir bijis par tautas vēlētu prezidentu un atbalstīs arī šos grozījumus. Tāpat Saskaņa turpinās atbalstīt grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Tiesa, ir zināms, ka Saskaņai atklātais balsojums nav tīkams, taču tā nolēmusi piebalsot pretēji domājošajiem.