Eksperts: Partijām trūkst plaša redzējuma par veselības aprūpi Latvijā kopumā

Partijām trūkst plaša redzējuma par veselības aprūpi Latvijā kopumā, šādu viedokli šodien biedrības "Veselības projekti Latvijai" organizētās diskusijas noslēgumā pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

Viņš skaidroja, ka veselības aprūpes organizēšana notiek trīs līmeņos - pirmajā līmenī ir redzējums un vīzija par veselības aprūpi kopumā, otrajā līmenī, lai piepildītu vīziju, ir stratēģiskais redzējums, kura realizēšanai paredzēts trešais jeb vadības līmenis, proti, kā ieceres ieviest dzīvē.

Pēc Briģa domām, bieži vien, tostarp 13.Saeimas vēlēšanu kontekstā, redzams, ka politiķi pārāk aizraujas ar vadības un menedžmenta jautājumiem, vīziju un vērtības atstājot otrā plānā. Politiķu uzdevums būtu definēt redzējumu jeb kopēju vīziju par veselības aprūpi, kuru tālāk attīstītu nozares profesionāļi, risinot konkrētas problēmas, uzskata eksperts.

Diskusijā par risinājumiem veselības aprūpes nozares stāvokļa uzlabošanai piedalījās astoņu politisko spēku pārstāvji, tostarp no partijas "Saskaņa", nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", partiju apvienību "Attīstībai Par!", "Jaunās konservatīvās partijas", Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības, kā arī partijas "KPV LV".

Katram no politisko spēku pārstāvjiem bija savs redzējums par būtiskāko nozarē, tomēr visbiežāk izskanēja nepieciešamība nodrošināt mediķiem atbilstošu atalgojumu, finansējuma palielināšana nozarei, kā arī tā efektīva izmantošana, primārās aprūpes stiprināšana un tarifu pielīdzināšana reālajām izmaksām.

Piemēram, Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve, Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne norādīja, ka, lai uzlabotu veselības aprūpi Latvijā, nepieciešams strādāt pie personāla noturēšanas, papildu finansējuma nodrošināšanas, kā arī tarifu pārrēķināšanas atbilstoši reālajām izmaksām. Tāpat, viņasprāt, nepieciešams veikt izmaksu lietderības un efektivitātes izvērtēšanu, kā arī izveidot medicīnisko iekārtu reģistru ar potenciāla un noslodzes izvērtējumu.

Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Rīgas domes deputāts Juris Jurašs uzskata, ka svarīgais patlaban ir nodrošināt, ka veselības aprūpes darbinieki nepamet nozari, bet jaunie ārsti gatavi strādāt valsts sektorā, proti, mediķiem jānodrošina adekvāts atalgojums. Jurašs domā, ka nepieciešams arī pārskatīt tarifus, veikt nozares saimniecisko izvērtējumu, līdz galam ieviest e-veselības sistēmu, kā arī stiprināt veselības aprūpes "mugurkaulu" - ģimenes ārstu aprūpi.

Partiju apvienības "Attīstībai Par!" pārstāve Ilze Viņķele norādīja, ka veselības aprūpes uzlabošanai jāveic izmaņas trīs blokos. Vispirms jārisina sistēmiskie jautājumi, tostarp atbilstošs finansējums, tarifu un atalgojuma jautājums, kvalitātes kontrole un cīņa ar farmācijas nozares lobiju. Tāpat jārisina attieksmes jautājumi, visa centrā izvirzot pacientu. Trešā bloka izmaiņas saistītas ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma apturēšanu, jo, pēc Viņķeles domām, valsts veselības aprūpē nevar runāt par divu grozu sistēmu.

Vienlaikus partijas "KPV LV" pārstāvis, ķirurgs Sergejs Šapovalovs uzskata, ka ļoti svarīgi ir stiprināt ģimenes ārstu institūtu, samazinot viņu aprūpē esošo pacientu skaitu līdz 1500 un reizē palielinot kapitācijas naudu. Šapovalova ieskatā, nepieciešams uzlabot arī e-veselības sistēmas darbību, lai tajā tiktu uzkrāta arvien plašāka informācija par pacientiem, kā arī palielināt mediķu atalgojumu.

Savukārt Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošā Saeimas deputāte, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzskata, ka jāturpina jau tagad iesāktie darbi, proti, jātiecas līdz 2020.gadam nodrošināt veselības aprūpi ar finansējumu, kas pielīdzināms 4% no iekšzemes kopprodukta, kā arī jāturpina ik gadu par 20% palielināt mediķu atalgojumu, samazināt rindas un līdzmaksājumu apmērus.

Parlamentārietis Mārtiņš Šics, kurš pārstāvēja Latvijas Reģionu apvienību, norādīja, ka nepieciešams paplašināt ģimenes ārsta iespējas, kā arī lomu veselības aprūpē. Tāpat, Šica ieskatā, jāturpina palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazināt dažāda veida diskrimināciju, tostarp slimnīcu starpā.

Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvis, parlamentārietis Renārs Putniņš uzsvēra, ka viena no svarīgākajām darbībām, lai uzlabotu veselības aprūpi Latvijā, ir cīņa par finansējuma pieaugumu nozarē. Vienlaikus jādomā par pacientu interesēm, nodrošinot pieejamu veselības aprūpi, kas nozīmē darbu pie rindu mazināšanas. Tāpat jānodrošina vienotus veselības standartus, kas cilvēkiem garantētu vienādi kvalitatīvus pakalpojumus, lai kur tie tiktu saņemti, uzskata deputāts.

Bet partijas "Saskaņa" pārstāvis, biedrības "Latvijas Sarkanais Krusts" ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzskata, ka svarīgs ir ministra amats, kuru jāieņem cilvēkam ar sistēmisku redzējumu. Tāpat nepieciešams sakārtot atbildības starp valsti, pašvaldībām un pacientu, tomēr visam pāri, Līkopa ieskatā, ir cilvēkresursu nodrošinājums.