Aktualizējas jautājums par Strīķes – Potapovas identitāti
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Priekšvēlēšanu diskusijās ir aktualizējies jautājums par to, kas patiesībā ir deputāta kandidāte no Jaunās Konservatīvās partijas Juta Strīķe, kura Rīgas vēlēšanu apgabalā startē ar 1. numuru, – vai viņa ir Juta vai tomēr Anna, dzimusi Potapova?

Pirms divām nedēļām TV24 raidījuma Kārtības rullis vadītājs Armands Puče deputāta kandidātei uzdeva jautājumu, kas ir Anna Potapova. «Jums taču vēlētāji arī jautās, kas tas tāds ir?» jautāja raidījuma vadītājs.

Deputāta kandidāte atbildēja: «Es ļoti daudz tiekos ar vēlētājiem, neviens man vēl nav to uzprasījis. Tie pārsvarā ir anonīmie troļļi, kas mēģina tiražēt.» Viņa arī skaidroja: «Bet bija arī tā, ka krievi domāja, ka īsie vārdi - tie ir saīsinājumi. Nu, tur Saša - tas ir Aleksandrs.» Ar to acīmredzot deputāta kandidāte gribēja pateikt, ka krievi domāja - vārds Juta (krievu valodā 3 burti) ir saīsinājums no garā vārda Anna (krievu valodā - 4 burti).

Raidījuma vadītājs uzdeva vēl precizējošu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca - Anna Potapova?» «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tēva] uzvārds,» atbildēja deputāta kandidāte.

Nav nekādi troļļi

Tomēr pirms vairāk nekā diviem gadiem - 2016. gada 14. jūnijā - nekāds ne «anonīmais trollis», bet gan toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks LTV raidījumā Rīta Panorāma paziņoja, ka viņam ir ļoti lielas šaubas par J. Strīķes identitāti. «Ir jautājums par to, kas persona ir: Anna vai arī Juta,» paziņoja KNAB priekšnieks.

Viņš pastāstīja, ka KNAB konstatējis - vairākos dokumentos Strīķe pati sevi nosaukusi par Annu. Tomēr pats svarīgākais, ko todien atklāja J. Streļčenoks, - ir šaubas, vai J. Strīķe ir likumīgi kļuvusi par Latvijas pilsoni.

«Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā - vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja KNAB priekšnieks.

Streļčenoks uzsvēra - jau vairākus gadus iepriekš KNAB konstatējis, ka minētie fakti par J. Strīķes patieso identitāti ir bijuši zināmi arī Satversmes aizsardzības birojam (SAB), taču no šīs drošības iestādes nav sagaidīta atbilstoša rīcība. «Neskatoties uz to, ka ir šaubas un noteikta informācija nosūtīta [SAB], līdz šim brīdim persona ir ar visaugstāko pielaidi valsts noslēpumam,» teica J. Streļčenoks.

Rūpīgi izanalizēts

Tajā pašā dienā J. Streļčenoks Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijā paskaidroja, ka viņš kā iestādes vadītājs ir atbildīgs par valsts noslēpuma objektu aizsardzību, tāpēc viņu uztrauc, vai sakarā ar J. Strīķes identitāti nav notikusi dokumentu viltošana un vai viņa ir pamatoti un tiesiski saņēmusi Latvijas valsts pilsonību. «Kad mēs sākām interesēties, saņēmām ļoti lielu pretestību. No tās pašas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes,» Saeimas deputātus pārsteidza KNAB priekšnieks.

Saeimas komisija nolēma vērsties pie SAB ar lūgumu sniegt skaidrojumu, vai ir pamats apšaubīt pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu J. Strīķei.

Neatkarīgās rīcībā ir droša informācija, ka KNAB tolaik nosūtīja divām Saeimas komisijām, SAB un Ģenerālprokuratūrai detalizētu analīzi par visiem ar J. Strīķes identitāti saistītiem dokumentiem, uzrādot visas nesakritības starp to, kas tiek publiski stāstīts, un to, kas ir patiesībā. Piemēram, KNAB darbinieki konstatējuši, ka Jūrmalas arhīvā nav atrodami dokumenti par J. Strīķes tēva - Kuibiševas apgabalā dzimušā, Maskavā dzīvojošā Jurija Potapova - laulībām ar 1936. gadā Rīgā dzimušo Taigu Zvirbuli nezin kāpēc Jūrmalā 1968. gadā. Tieši šis ir viens no galvenajiem dokumentiem, uz kura pamata 1988. gada augustā no Maskavas atbraukušajai Jutai vai Annai Potapovai (vēlāk - Strīķei) tika piešķirta Latvijas pilsonība.

Par tādiem sīkumiem, ka vienos dokumentos personas tautība ir krieviete, bet citos, ka latviete, nav pat jēgas prātu nodarbināt.

Karstais kartupelis

Jāatgādina, ka 2016. gada vasarā arī Neatkarīgā ieguva dokumentu kopijas attiecībā uz Potapovu ģimeni. Tā bija informācija no Maskavas oficiālām iestādēm - pasu galdiem, kara komisariātiem u.tml. Šo dokumentu kopijas Neatkarīgā nosūtīja KNAB, SAB, Ģenerālprokuratūrai un atbildīgajām Saeimas komisijām, tādējādi izprovocējot tādu konfliktu starp valsts institūcijām, kāds vienkāršajam cilvēkam reti tiek dots redzēt. Institūcijas atļāvās indīgi karsto «Jutas - Annas» kartupeli pamētāt pat publiski, parādot savu angažētību.

Proti, SAB direktora vietnieks Andis Freimanis dokumentā ar nosaukumu «Par Juriju un Annu Potapoviem» Neatkarīgajai norādīja, ka «bijušās KNAB direktora vietnieces Jutas Strīķes» identitāti pēta Ģenerālprokuratūra. Tas savukārt izsauca neviltotu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera sašutumu. Viņš norādīja, ka Jutas vai Annas identitātes pētīšana ir SAB kompetence. Vēlāk arī SAB atzina, ka A. Freimaņa vēstule bijusi tikai «neveiksmīga komunikācija» un Strīķes identitāti tiešām pēta pats SAB.

Savukārt KNAB atbildēja, ka birojs neko par J. Strīķi vairs nepēta, jo viņa ir no darba atlaista un vairs nav nedz valsts amatpersona, nedz persona, kurai izsniegta pielaide valsts noslēpumam.

Ļoti neērti jautājumi

Neatkarīgā šā gada 31. augustā nosūtīja SAB jautājumu par Saeimas deputāta kandidātes J. Strīķes identitāti, norādot, ka J. Strīķe publiski turpina noliegt, ka jelkad viņas vārds bijis Anna. Neatkarīgā vērsa SAB uzmanību - Jaunās Konservatīvās partijas programmā paredzēts izveidot apvienoto Tieslietu un Iekšlietu ministriju tieši J. Strīķes vadībā. Šai apvienotajai ministrijai pakļautu arī «Spēcīgu Nacionālās drošības biroju», kurā apvienotu KNAB, SAB un Drošības policiju. Līdz ar to deputāta kandidāta patiesā identitāte nav un nevar būt valsts noslēpums.

Neatkarīgā 3. septembrī arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei rakstiski vaicāja, vai Saeimas deputāta kandidāta patiesās identitātes jautājumam jāpiemēro valsts noslēpuma statuss un vai Latvijas iedzīvotājiem nav tiesības zināt, kā patiesībā sauc mūsu valsts iespējamo nākamo apvienoto iekšlietu - tieslietu ministri: Juta Strīķe vai Anna Potapova? Nedz galvenā drošības iestāde, nedz Saeimas komisija nav atbildējušas.

Atbilstīgi kādreizējās KNAB priekšnieka vietnieces savulaik atsevišķiem medijiem izklāstītajai versijai, 1987. gada 26. jūnijā 584. Maskavas vidusskolā viņai izsniegts teicamnieces diploms uz Annas Potapovas vārda. Tomēr tā esot tikai direktores pārrakstīšanās kļūda.