Koalīcija noraida lūgumu par pagarināt veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju izstrādi

Koalīcija ir noraidījusi Veselības ministrijas (VM) lūgumu par gadu pagarināt likumprojekta izstrādi, kas noteiks kritērijus medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, sacīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.

VM saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu līdz šī gada 1.augustam bija jāizstrādā un Saeimā jāiesniedz kritēriji medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, tomēr tas nav izdarīts un VM lūgusi koalīciju ļaut pagarināt likumprojekta izstrādi. Koalīcija šādu VM priekšlikumu neatbalstīja, norādīja Vaivars.

Kā aģentūrai LETA apliecināja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (V), partija "Vienotība" uzskata, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tāpēc iebilda pret tā pieņemšanas atlikšanu.

Pagaidām nav skaidrs, kāda būs VM tālākā rīcība, tomēr VM parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka Veselības pakalpojumu apmaksas kritēriju likumprojekta pieņemšana vēl pašreizējā 12.Saeimas sasaukuma laikā būtu goda lieta no parlamenta un veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) puses.

Komentējot kavēšanās iemeslus, Trupovnieks pieļāva iespēju, ka tas noticis dažādu faktoru dēļ. No vienas puses, esot vasaras jeb atvaļinājumu laiks, tāpat arī pirms vēlēšanām visi esot piesardzīgi ar jaunu iniciatīvu virzīšanu, skaidroja politiķis. VM parlamentārās sekretārs uzsvēra, ka jau iepriekš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē esot izkristalizējies, ka valsts apmaksāto pakalpojumu kritērijiem ir jābūt pieejamībai un kvalitātei - šiem nosacījumiem jāattiecas gan uz privātajām, gan valsts medicīnas iestādēm.

Trupovnieks norādīja, ka valdības plānos ir augusta beigās apstiprināt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kuras arī jāveic saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma nosacījumiem. Pēc tam no valdības puses, iespējams, varētu sekot arī nepieciešamā likumdošanas iniciatīva.

Viņš skaidroja, ka likumprojektu uzticēts izstrādāt darba grupai, un atturējās izteikt prognozes par tās darba termiņiem. Reizē politiķis atzina, ka normatīvā akta projektam Saeimā būtu jānonāk septembrī, lai pastāvētu iespēja to pieņemt vēl 12.Saeimas darbības laikā. Trupovnieks uzsvēra, ka VM un valdības redzējums ir, ka valsts "nevar iet platus soļus", kas palielinātu privātās medicīnas lomu ambulatorajā sektorā. Tā vieta ir jāturpina stiprināt pakalpojumu kvalitāti valsts medicīnas iestādēs, pauda politiķis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) aktualizējis jautājumu par to, ka nav izpildītas Veselības aprūpes finansēšanas likuma prasības un likumprojekts par kritērijiem medicīnas pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības pakalpojumu klāstā līdz 1.augustam nav iesniegts Saeimā.

Klementjevs prasa Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) skaidrot, kāpēc Saeimā vēl nav iesniegts attiecīgais likumprojekts, kurā jānosaka arī kritēriji, pēc kādiem var tikt pieņemts lēmums slēgt līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Klementjevs šajā kontekstā arī vaicā Kučinskim, vai ir nepieciešams pieprasīt veselības ministres demisiju. Politiķis norāda, ka attiecīgā likumprojekta iesniegšana līdz 1.augustam noteikta Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Parlamentārietis pārmet premjeram, ka kritēriju neieviešana ir ne tikai likuma pārkāpums, bet arī veselības pakalpojumu kritēriju savlaicīga neieviešana var veicināt nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.