Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi visu partiju iesniegtos vēlēšanu sarakstus, izlozēti arī šo sarakstu kārtas numuri, taču ne visiem sarakstos iekļautajiem deputātiem lemts nonākt vēlēšanu biļetenos. Jau pirms sarakstu reģistrēšanas tika izbrāķēti vairāki desmiti gribētāju, un vēl nav zināms, cik daudziem deputātiem pēc vēlēšanām savs mandāts būs jānoliek.
Pēdējā dienā, kas saskaņā ar likumu bija atvēlēta vēlēšanu sarakstu iesniegšanai, Centrālajā vēlēšanu komisijā ieradās divas partijas - Latvijas Centriskā partija un Par alternatīvu. Abas partijas piesaistīja uzmanību ar to, ka sarakstos bija iekļauti krietni mazāk deputātu kandidātu, nekā to pieļauj likums. Latvijas Centriskā partija vēlēšanu cīņai pieteica tikai 23 kandidātus, bet Par alternatīvu - 37.
Abi politiskie spēciņi neatzīstas, ka kandidātu deficīts liecina par to potenciālu un izredzēm iekļūt Saeimā.
Tiesa, Par alternatīvu ir relatīvs attaisnojums, kaut arī vienlaikus tas liecina par to, cik nenopietni organizācija gatavojas Latvijas politikas četrgades lielākajam notikumam. Proti, uz Centrālo vēlēšanu komisiju partijas līderi atnesa sarakstu ar 74 deputāta amata kandidātiem, taču atbildīgās personas nebija pievērsušas uzmanību tam, ka tieši puse jeb 37 kandidāti nebija parakstījuši savas anketas. Tādēļ, sekojot likuma prasībām, Centrālā vēlēšanu komisija šos kandidātus no saraksta svītroja.
Visticamāk, no kopējā deputātu kandidātu skaita tiks svītrota arī Tatjana Ždanoka, kas saskaņā ar likumu nedrīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās, jo pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās organizācijās, kas pretojās Latvijas neatkarības atjaunošanai.
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs skaidro, ka valsts drošības iestādēm lūgts izvērtēt kandidātus. Turklāt Satversmes aizsardzības birojam atbilstoši nesenajam Satversmes tiesas spriedumam, kas vērtēja Saeimas vēlēšanu likuma normas par 1991. gada 13. janvāri atbilstību pamatlikumam, jāizvērtē arī tas, vai T. Ždanoka ar savu darbību uzskatāma par draudu valstij.
Komisija atbildes cer saņemt pietiekami laikus, lai jau šajā piektdienā apkopotu saņemto informāciju un likumam neatbilstošos kandidātus svītrotu no sarakstiem. Visbiežāk no vēlēšanu sarakstiem tiek svītroti cilvēki, kas nav ņēmuši vērā to, ka viņu sodāmība vēl nav dzēsta.
Šīs Saeimas vēlēšanas interesantas arī ar to, ka uz deputāta amatu kandidē vismaz četras personas, pret kurām vērsts kriminālprocess. Vienam šādam kandidātam - Latvijas Krievu savienības valdes loceklim Iļjam Kozirevam - inkriminē palīdzības sniegšanu ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Pret viņu sākts kriminālprocess par sagatavošanos masu nekārtību organizēšanai, kā arī par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.
Atlikušie trīs potenciālie deputāti ar kriminālprocesa zobenu pār galvu ir aktiera Artusa Kaimiņa dibinātās KPV LV kandidāti - Linda Liepiņa, pats A. Kaimiņš un Atis Zakatistovs. Viņa un A. Kaimiņa rīcība tiek vērtēta kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu KPV LV finansēšanu. Kā zināms, abi šī kriminālprocesa ietvaros arī tika aizturēti. Savukārt L. Liepiņa iekūlusies kriminālprocesā, kas sākts par ziņu par A. Kaimiņa un A. Zakatistova kriminālprocesu izpaušanu bez izmeklētāja atļaujas.
Likums šiem deputātu kandidātiem šajā kriminālprocesa stadijā neliedz iespēju kandidēt vēlēšanās, taču, ja izmeklēšanas gaitā tiks konstatēts, ka nepieciešams uzsākt viņu kriminālvajāšanu, bet kandidāti būs jau ievēlēti, Saeimai būs jālemj par viņu izdošanu kriminālvajāšanai.
Likums nosaka, ka šādā gadījumā deputāta pilnvaras tiek ierobežotas un tas saņem tikai pusi no deputāta algas, līdz stājies spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta. Sabiedrība gan sagaida, ka šādi deputāti noliek mandātu. 12. Saeimā no Latvijas Reģionu apvienības tika ievēlēts līdzīgā situācijā esošais Dainis Liepiņš, taču viņš mandātu nenolika, līdz spēkā stājās tiesas spriedums.
