Šajās Saeimas vēlēšanās viens no interesantākajiem dueļiem būs starp mūžīgo opozicionāri Saskaņu, kas izmisīgi cenšas lauzt stereotipus par sevi kā krievvalodīgā elektorāta partiju, un Latvijas Krievu savienību, kas aizsākto izglītības sistēmas reformu vēlas izmantot, lai reanimētu panīkušo politisko spēku.
Saskaņa pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kurās partija ieguva 24 mandātus, lepojās, ka tās elektorātā aptuveni puse ir latviešu, un tas nozīmējot, ka pienācis laiks pārtraukt Saskaņu uzskatīt par krievu partiju. Nākamajos gados, lai nostiprinātu šo vēstījumu, Saskaņa daudz darījusi, lai vismaz tās publiskais tēls aizvien vairāk līdzinātos rietumnieciskajiem sociāldemokrātiem. Pēdējais mēģinājums nostiprināt šo tēlu bija baptistu mācītāja Pētera Sproģa pārliecināšana kandidēt vēlēšanās no Saskaņas saraksta un kļūt par partijas kandidātu Valsts prezidenta amatam. Taču visi iepriekšējie centieni, līguma ar Krievijā valdošo partiju Vienotā Krievija laušanu ieskaitot, nebija spējuši lauzt vecos stereotipus - Saskaņa un P. Sproģis sastapās ar tādu sabiedrības pretestību, ka mācītājs atsauca savu kandidatūru un paziņoja, ka vēlēšanās vispār nepiedalīsies.
Līdz ar to Saskaņa palika bez pirmā numura Vidzemē un sava prezidenta amata kandidāta, taču šī neparedzētā aizķeršanās pieredzējušajai partijai problēmas sastādīt pilnu sarakstu, protams, neradīja. Aizvadītajā piektdienā Saskaņa Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza sarakstus visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem.
Rīgā ar pirmo numuru startēs partijas premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, aiz kura seko partijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs un Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs. Vidzemē kā pirmā startēs Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova padomniece Evija Papule, kuru Saskaņa nominējusi arī ēnu kabineta izglītības ministra amatam. Otrais būs biedrības Nekustamo īpašumu projektu attīstītāju asociācija valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds, bet trešais - Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs. Zemgalē saraksta līderim, Saeimas deputātam Ivaram Zariņam, seko parlamentārietis Vitālijs Orlovs, bet kā trešā sarakstā iekļauta Saeimas deputāte Zenta Tretjaka.
Latgalē aiz pirmā numura - Rēzeknes slimnīcas valdes locekļa Jāņa Krišāna - kā otrā sarakstā ievietota Daugavpils pilsētas domes izpilddirektore Inga Goldberga. Kā trešais no Latgales saraksta vēlēšanās kandidēs Daugavpils Universitātes doktorants Ivars Zālītis.
Savukārt Kurzemes sarakstā pirmais ir parlamentārietis Anrijs Matīss, bet aiz viņa seko Liepājas domes deputāts Valērijs Agešins. Arī trešais, ceturtais un piektais kandidāts sarakstā būs Liepājas domes deputāti, attiecīgi Pāvels Sereda, Ludmila Rjazanova un Helēna Geriloviča.
Kopumā Saskaņa savā vēlēšanu sarakstā iekļāvusi visus savus 12. Saeimā ievēlētos deputātus un trīs no citām partijām pārnākušos - Vienotību atstājušo A. Matīsu, kā arī Aivaru Meiju un Romānu Mežecki, kuri pametuši No sirds Latvijai, uz kuras platformas viņi tika ievēlēti parlamentā. Savukārt gandrīz ceturtdaļa Saskaņas saraksta jeb 23 kandidāti ir gatavi pamest pašvaldības, kurās tie tika ievēlēti vien pagājušā gada pavasarī.
Līdzīgi citām partijām, Saskaņa savam vēlētājam sola, ka ievēlēta tā veidos bioloģiskās lauksaimniecības valsts zīmolu. Tās uzmanības centrā ir arī konkurētspējīgu dzelzceļa tarifu izveide un investīciju piesaiste ostu un dzelzceļa infrastruktūrai. Saskaņa, nokļuvusi pie varas, negrasās atteikties arī no vērienīgā Rail Baltica projekta. Tāpat Saskaņa sola izveidot labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem, ieviest nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamo minimumu un atbrīvot minimālo algu no nodokļiem.
Latvijas Krievu savienība (LKS), kura cer uz Saskaņas pieviltā vēlētāja atbalsta viļņa atkal iekļūt Saeimā, ar pieredzējušiem kadriem lepoties nevar. Tās sarakstā atrodams tikai viens pašvaldības deputāts un divi Eiropas Parlamenta deputāti - Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins. Tiesa, T. Ždanoka no saraksta, visticamāk, tiks svītrota, jo viņa pēc 1991. gada 13. janvāra darbojās PSKP (LKP) un Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē. Satversmes tiesa atzinusi, ka šis ierobežojums joprojām ir piemērojams un atbilst valsts pamatlikumam.
A. Mamikins, kas Eiroparlamentā tika ievēlēts no Saskaņas saraksta, līdzīgi T. Ždanokai pārmet Saskaņai novēršanos no krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem un nevēlēšanos apturēt valdošās koalīcijas aizsāktās izglītības sistēmas reformas plānus, kas vispārējās izglītības iestādēs paredz pakāpeniski pārtraukt mācības krievu valodā.
LKS apzinās, ka tās izredzes kļūt par ietekmīgu politisko spēku ir tuvas nullei, pat uzkurinot dusmīgāko krievvalodīgo elektorāta daļu un atņemot balsis Saskaņai. «13. Saeimas pilnvaru laikā neviena no nacionālo minoritāšu partijām neveidos Latvijas valdību, jo etniskās diskriminācijas sistēma to nepieļauj. LKS piedalīšanās šajās vēlēšanās mērķis ir atjaunot Saeimā frakciju, kuras uzdevums būs cīņa par krievu izglītības saglabāšanu. Mēs turpināsim arvien stiprākas masu akcijas valsts pilsētu ielās,» savā 4000 zīmju programmā sola LKS.
Partija sola, ka likvidēs Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un panāks Latvijas Televīzijas un Radio privatizēšanu. Taču pāri visam - ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu, atteikties no naudas sodiem Valsts valodas centra darbībā un atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētku dienu.