Pabriks: Jebkura ar Trampu panāktā vienošanās jau nākamajā dienā var netikt ņemta vērā

© f64

ASV un Eiropas Savienības (ES) panāktā vienošanās par tirdzniecības strīda atrisināšanu nozīmē, ka tirdzniecības kara eskalācija ir iesaldēta, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.

EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis norādīja, ka bijis pesimistisks par iespējamajiem ieguvumiem ko nesīs ASV prezidenta Donalda Trampa un Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera tikšanās Baltajā namā, jo vadīt sarunas ar Trampu esot sarežģīti.

"Vecajai lapsai Junkeram kaut kas ir izdevies, un politiskās pieredzes trūkumu viņam noteikti pārmest nevar. Tomēr jābūt piesardzīgiem, jo jebkura vienošanās, kas panākta ar Trampu, jau nākamajā dienā var netikt ņemta vērā. Sākotnēji bija paredzēts, ka būs kopīga preses konference un Eiropas puse piedāvāja arī kopīgu komunikē, kam ASV piekrita, lai vismaz būtu piefiksētas lietas uz papīra, ja nu domas vēlāk mainās," skaidroja Pabriks, piebilstot, ka sapriecāties par vienošanos nevajadzētu, jo visiem labi zināma Trampa impulsivitāte.

Eiroparlamentārietis uzsvēra, ka lielākais ieguvums ir tirdzniecības kara eskalācijas iesaldēšana, proti, panākta neliela deeskalācija tirdzniecības karā starp ASV un ES. Vienlaikus viņš teica, ka grūti paredzams, cik ilgi iesaldētais stāvoklis turpināsies, un vai ar kādu jaunu ierakstu sociālajā tīklā "Twitter" karš neatsāksies.

"Pozitīvi, ka nolemts veidot sarunu grupu un pieļauju, ka viens no iespējamiem risinājumiem būtu kaut kāda veida vieglais tirdzniecības līgums starp ES un ASV. Apsveicama ir arī doma vairākiem produktiem ieviest nulles tarifus. Ļoti būtiski šīs tikšanās laikā bija panākt, lai Tramps neuzliek kādus jaunu tarifus automašīnām. ASV draudu neīstenošana attiecībā uz tarifiem automašīnām ir Vācijas un arī visas Eiropas ieguvums," piebilda deputāts.

Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka darba grupas darbu varētu sākt kaut kad septembrī, kad arī sekos reālā informācija par tirdzniecību un problēmas tiks risinātas tālāk.

Jau vēstīts, ka vienošanās, kuras detaļas gan maz tika izpaustas, nozīmē to, ka Vašingtona neīstenos draudus par muitas tarifu noteikšanu automašīnām, kas kaitētu Vācijas autobūvniekiem.

Tramps un Junkers, kas vairāk nekā divas stundas tikās Baltajā namā, pēc tam solīja strādāt, lai "atrisinātu" jautājumu par ASV noteiktajām muitas nodevām tērauda un alumīnija importam, kas izraisījušas ES un citu ASV sabiedroto sašutumu.

"Mēs gribam tālāk stiprināt šīs tirdzniecības attiecības visu Amerikas un Eiropas pilsoņu labā," Tramps sacīja paziņojumā no Baltā nama Rožu dārza. "Mēs šodien panācām vienošanos," Junkers sacīja reportieriem pēc sarunām ar Trampu. "Mēs esam identificējuši vairākas jomas sadarbībai."

Tikšanās iznākums, šķiet, ir uzvara Trampam, kurš bija apliecinājis saviem atbalstītājiem, ka viņa konfrontējošā tirdzniecības stratēģija būs auglīga, un kurš ir maz piekāpies sarunās ar ES. Tramps sacīja, ka viņš ar Junkeru vienojās "sākt jaunu fāzi" ASV un ES attiecībās un "strādāt kopā nulles tarifu, nulles netarifu barjeru un nulles subsīdiju virzienā rūpniecības precēm ārpus autoindustrijas".

Tramps arī sacīja, ka ES apņēmusies palielināt ASV dabasgāzes un sojas pupu importu.

"Man bija nodoms šodien panākt vienošanos. Un mēs panācām vienošanos," pēc tikšanās sacīja Junkers. Viņš atzina, ka šo vienošanos tomēr nosaka "sapratne, ka tikmēr, kamēr mēs vedam sarunas … mēs atturēsimies no tālākiem tarifiem un izvērtēsim pastāvošos tarifus tēraudam un alumīnijam".

Tramps arī panāca ES apņemšanos sadarboties ar ASV Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) reformēšanai. Viņš ir žēlojies, ka PTO esot netaisnīga pret ASV, lai gan ASV šajā organizācijā ir guvušas uzvaru vairumā strīdu pret Ķīnu un citām valstīm.

ES tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrēma, kas pavadīja Junkeru braucienā uz Vašingtonu, apsveica panākto vienošanos un tviterī rakstīja, ka viņa "smagi strādās, lai virzītu šo darbu uz priekšu tuvākajos mēnešos".

Vienošanās detaļas un mehānismi, kā arī laiks tās īstenošanai vēl ir jāizstrādā, un tās pozitīvā ietekme varbūt kādu laiku nebūs redzama.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais