Vēlēšanām gatavi arī revolucionārie konservatīvie
 
KONSERVATĪVIE REVOLUCIONĀRI. Jaunā konservatīvā partija ir pārliecināta, ka zina visu nebūšanu iemeslu, un ir gatava to neitralizēt. No kreisās Juris Jurašs, Juta Strīķe, Jānis Bordāns, Krišjānis Feldmans un Ilga Šuplinska ©F64

Demonstrējot visai naivu izpratni par politisko spēku popularitāti, to līderu ietekmi un procesiem, kādiem pakļauta koalīcijas veidošana, Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepazīstinājusi ar saviem līderiem vēlēšanu apgabalos. Palīgos ņemta arī tautā mīlētā un cienītā mūziķe Ieva Akuratere.

JKP līderis Jānis Bordāns būs pirmais numurs Vidzemē, Rīgas domes deputāts Krišjānis Feldmanis - Zemgalē, Rīgas domniece Juta Strīķe - Rīgā, Rīgas domnieks Juris Jurašs - Kurzemē, kur viņam pārliecināt vēlētājus palīdzēs I. Akuratere, bet filoloģijas doktore Ilga Šuplinska - Latgalē.

Līdz šim JKP līderi bijuši izteikti kritiski par socioloģiskajām aptaujām un apgalvojuši, ka tās visas ir valdošo partiju ietekmētas. Tikai tādēļ viņu it kā patiesi augstā popularitāte neuzrādoties partiju reitingos. Tomēr trešdienas preses konferencē viņi iepazīstināja ar reitingu, kurš JKP sola 8,3% atbalstu. Kaut arī šis Norstat sadarbībā ar TV3 veidotais reitings ir ievērojami augstāks par visbiežāk izmantotajiem SKDS apkopotajiem datiem un vismaz nomināli sola drošu iekļūšanu Saeimā, tas ne tuvu nav tik optimistisks kā JKP līderi, kuri šoruden cer būt noteicēji pie koalīcijas veidotāju galda.

Kā jau ierasts, šajā procesā JKP neesot gatava dialogam ar Saskaņu, kuru tā uzskata par komunistisku partiju, taču attieksme pret pārējiem spēkiem konservatīvajiem, šķiet, nav līdz galam formulēta vai partija vienkārši durvis uz dialogu ar pašlaik noteicošajiem politiskajiem spēkiem cenšas paturēt atvērtas kaut mazā spraudziņā.

JKP līderis J. Bordāns nespēja pateikt skaidru nē sadarbībai ar Zaļo un zemnieku savienību, kuras sastāvā ietilpst arī Aivara Lemberga vadītā partija Latvijai un Ventspilij.

Tāpat JKP līderi izvairījās no tiešas atbildes par to, vai organizācija vēlēsies sastrādāties ar pašlaik otro populārāko starp tā dēvētajām latviskajām partijām - Nacionālo apvienību, kuras redzamākos pārstāvjus JKP apsūdzējusi smagos noziegumos. J. Bordānam šķiet, ka abu pašlaik noteicošo spēku vidū varētu būt daudzi sadarbības ar JKP atbalstītāji, bet šķēršļus tam liek vien JKP kritizētie partiju līderi.

JKP arī ir pabeigusi darbu pie 4000 zīmju programmas, kas paredz valsts un pašvaldību ierēdņu skaita samazināšanu par 30%, apvienojot vairākas iestādes un ministrijas. JKP arī sola celt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, kā arī neapliekamo minimumu algām un pensijām līdz 500 eiro. JKP uzskata, ka minimālās pensijas apmēram jābūt 200 eiro jau 2019. gadā. Šim mērķim budžetā būšot nepieciešami aptuveni 250 miljoni eiro un nu jau gandrīz divus Saeimas sasaukumus nepraktizētā budžeta grozīšana, no kuras Saeimā pārstāvētās partijas savulaik atteicās, lai neatkārtotos jau tā populistiskā cīņa, kuru katru rudeni var vērot, pieņemot nākamā gada budžetu.

JKP nav pārstāvēta Saeimā. Partija ir dibināta 2014. gadā un tagad politiskā spēka 20 nodaļās apvieno gandrīz 1000 biedru.

JKP norāda, ka konservatīvā ideoloģijā lielā mērā ņemtas vērā tradīcijas un pagātnē pārbaudītas vērtības, tajā pašā laikā nākotnē tā raugās ar progresīvu skatu, orientējoties uz attīstību. JKP pamatvērtības ir 18. novembra republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, ģimene, labklājīga valsts un ģeopolitiskā piederība Rietumiem.



 
 
#{#}