Labs sākums, lai atrastu kopēju valodu, – tā oficiālajā preses konferencē savu pirmo divpusējo tikšanos vakar raksturoja ASV un Krievijas prezidenti Donalds Tramps un Vladimirs Putins, pat uz visasākajiem jautājumiem atbildot ar vispārīgām frāzēm. Tajā pašā laikā nav zināms, ko viņi apsprieduši un kāda bijusi sarunu gaisotne aiz slēgtajām durvīm, kad prezidenti aci pret aci runāja vairāk nekā divas stundas.
Vakardienas sarunas Somijas prezidenta pilī Helsinkos sākās ar būtisku aizkavēšanos, radot iespaidu, ka abi sarunu biedri vēlas uzsvērt savu statusu. V. Putina lidmašīna lidostā piezemējās ar pusstundas nokavēšanos, bet D. Tramps, kurš jau bija gatavs doties uz pili, kategoriski atteicās izbraukt no viesnīcas, kamēr Krievijas līderis nebūs ieradies sarunu norises vietā, vēsta BBC. Pēc apmaiņas ar pieklājības frāzēm (D. Tramps īpaši slavēja Krievijas ieguldījumu Pasaules kausa izcīņas futbolā finālturnīra sarīkošanā), prezidenti tulku pavadībā devās uz divpusējām sarunām, kas ievilkās vismaz pusstundu ilgāk, nekā iepriekš bija paredzēts.
V. Putins stingri atkārtoja, ka Krievija kā valsts nekad neiejaucoties ārzemēs notiekošo vēlēšanu gaitā
Cik noprotams, sarunu rīkotājiem nācās mainīt darba grafiku, abu valstu delegāciju sarunas apvienojot ar pusdienošanu, kam sekoja gandrīz 40 minūšu ilga preses konference. Tās sākumā abi prezidenti iezīmēja pašlaik svarīgākās globālās problēmas, kuru risināšanā nepieciešama Krievijas un ASV sadarbība, taču iztika bez jebkādas konkrētības. D. Tramps nosauca vakardienas sarunas par «tiešu, atklātu un ļoti produktīvu dialogu», bet V. Putins piebilda, ka apspriesti ļoti daudzi svarīgi jautājumi, sākot no cīņas pret starptautisko terorismu un beidzot ar kodolkara draudu ierobežošanu. Tomēr no prezidentu sacītā izrietēja, ka nekādus kompromisus jautājumos, kuros ASV un Krievijas pozīcijas radikāli atšķiras, tā arī nav izdevies panākt. Preses konferencē žurnālistu lielākā interese bija par to, vai sarunu gaitā apspriesta Krievijas iejaukšanās 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. V. Putins stingri atkārtoja, ka Krievija kā valsts nekad neiejaucoties ārzemēs notiekošo vēlēšanu gaitā, bet, ja ASV tiesībsargājošām struktūrām ir kādi pierādījumi par atsevišķu privātpersonu - Krievijas pilsoņu - nelikumīgo darbību, allaž iespējams 1999. gadā noslēgtā līguma ietvaros pieprasīt viņu izdošanu, ja, protams, pastrādātajam noziegumam ir pierādījumi. D. Trampam nācās izturēt krietni lielāku spiedienu no rietumvalstu žurnālistu puses, un galu galā viņš savās atbildēs sapinās, faktiski paziņojot, ka tic gan ASV īpašajiem dienestiem, kuri fiksējuši Krievijas iejaukšanos, gan V. Putinam, kurš apgalvojis, ka tādas nav bijis.