Ar lielu interesi un zināmām bažām pasaulē gaida šodien Helsinkos ieplānotās ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina sarunas. Tajās apspriežamie temati oficiāli netiek atklāti, taču tiek uzskatīts, ka prezidenti runās par abu lielvalstu kodolieroču arsenāliem un tādu valstu kā Ziemeļkoreja un Irāna kodolambīcijām, apspriedīs situāciju Sīrijā un Ukrainā, apmainīsies viedokļiem par cīņu pret starptautisko terorismu, kā arī diskutēs par ASV noteiktajām importa nodevām tēraudam un alumīnijam.
Sarunu mērķis ir mazināt spriedzi savstarpējās attiecībās, kas pašlaik atrodas zemākajā punktā kopš aukstā kara laikiem. Lai gan D. Tramps paziņojis, ka pret Krieviju izturoties ļoti stingri un ir gatavs runāt arī par Kremlim neērtiem jautājumiem, Vašingtonas sabiedrotie neslēpj bažas, ka, lai panāktu taustāmu sarunu rezultātu, ASV prezidents, kurš pazīstams ar savām improvizācijām, var Maskavai apsolīt ko tādu, kas nepavisam nepatiks Eiropas valstīm.
Pirmoreiz aci pret aci
Sarunas, kas notiks Somijas prezidenta pilī Helsinkos, būs pirmā D. Trampa un V. Putina divpusējā tikšanās, norāda AFP, atgādinot, ka iepriekš abi prezidenti vien pārmijuši dažus vārdus Vācijā un Vjetnamā notikušo samitu laikā. AP uzsver, ka šo sarunu iniciators ir D. Tramps, turklāt ASV līderis ļoti vēlējies V. Putinu uzaicināt uz Balto namu. Padomniekiem tikai ar pūlēm viņu izdevies atrunāt no šāda soļa, kas dotu ieganstu politiskajiem oponentiem atkal pārmest D. Trampam, ka viņš jūtas pateicību parādā Kremlim par palīdzību, ko Krievija sniedza, iejaucoties 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu norisē. Ir arī šaubas par to, vai tikties Vašingtonā būtu piekritis Krievijas līderis, jo daļa sabiedrības mūsu kaimiņvalstī to varētu traktēt kā piekāpšanos un vājuma izpausmi. Tādēļ sarunas neitrālā teritorijā Helsinkos, kur ir vēsturiska šādu tikšanos rīkošanas pieredze (1975. gadā Somijas galvaspilsētā tikās Džeralds Fords un Leonīds Brežņevs, 1990. gadā tur notika Džordža Buša vecākā un Mihaila Gorbačova sarunas, bet 1997. gadā - Bila Klintona un Borisa Jeļcina tikšanās) bija abām pusēm pieņemamākais variants.
D. Tramps vairākās intervijās uzsvēris, ka viņa tikšanās ar V. Putinu, visticamāk, nenovedīs pie tūlītējiem konkrētiem rezultātiem
Pagājušās nedēļas nogalē ASV Tieslietu ministrija izvirzīja apsūdzības 12 Krievijas militārā izlūkdienesta virsniekiem, apgalvojot, ka tieši viņi ir tie hakeri, kuri 2016. gada pavasarī piekļuvuši D. Trampa sāncenses Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu štāba darbinieku elektroniskajai sarakstei un noplūdinājuši kompromitējošu informāciju, kas mazināja H. Klintones cerības uz uzvaru vēlēšanās. Vairāki kongresmeņi no Demokrātiskās partijas nekavējoties paziņoja, ka Helsinku tikšanās būtu jāatceļ, savukārt pats D. Tramps pauda neizpratni, kādēļ uz Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanu gaitā nekādi nav reaģējis toreizējais prezidents Baraks Obama, kuru Federālais izmeklēšanas birojs par šo faktu informējis 2016. gada septembrī. Vizītes laikā Apvienotajā Karalistē D. Tramps, atbildot uz žurnālistu uzstājīgajiem jautājumiem, paziņoja, ka noteikti V. Putinam pajautās arī par prezidenta vēlēšanu ietekmēšanu, kurā apsūdz Krieviju, taču neesot tik naivs, lai domātu, ka sarunu biedrs atzīsies, ka tā noticis.
Politiski aktīvi
Helsinku sarunu priekšvakarā abi prezidenti izvērsuši ļoti vētrainu politisko darbību, atgādina Reuters. D. Tramps NATO samitā Briselē šokējis sabiedrotos, paziņojot, ka ar 2% iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai (šo kritēriju izpildījušas tikai 8 no 29 alianses dalībvalstīm) būs par maz un nākotnē jārēķinās, ka šai vajadzībai nāksies atvēlēt pat 4% IKP. Ziemeļatlantijas alianses samitu viņš arī izmantojis, lai bargi kritizētu Vāciju par sadarbošanos ar Krieviju dabasgāzes vada Nord Stream 2 celtniecībā, norādot, ka šādā veidā Vācija un visa Eiropas Savienība enerģētikas jomā kļūst aizvien atkarīgāka no Krievijas. Savukārt, viesojoties Apvienotajā Karalistē, ASV prezidents sākumā apgalvojis, ka britu premjeres Terēzas Mejas piedāvātais maigā Brexit variants (ar palikšanu ES vienotajā muitas zonā) neļaus noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, taču jau nākamajā dienā apsūdzējis medijus viltus ziņu izplatīšanā un apgalvojis, ka abas valstis noslēgs lielisku brīvās tirdzniecības līgumu.
Savukārt V. Putins turpina izmantot dividendes, ko Krievijai sniedz šī gada lielākā sporta notikuma organizēšana - Pasaules kausa izcīņas finālturnīrs futbolā. Beidzamo dienu laikā viņš ticies gan ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu, gan palestīniešu prezidentu Mahmūdu Abāsu, kuri bija ieradušies Maskavā vērot futbolu. Šīs sarunas liecina, ka Krievija vēlas stiprināt savu lomu Tuvo Austrumu reģionā un labprāt reanimētu miera sarunas, kas nonākušas strupceļā ne tikai Izraēlas un palestīniešu radikālo domstarpību dēļ, bet arī tādēļ, ka pēc ASV vēstniecības pārcelšanas uz Jeruzālemi palestīnieši vairs neuzskata Savienotās Valstis par objektīvu starpnieku. Savukārt vakar Kremlī pirms futbola čempionāta finālspēles viesojās Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš Maskavā ieradies atbalstīt savas valsts izlasi.
Un atkal Trampa faktors
D. Tramps vairākās intervijās uzsvēris, ka viņa tikšanās ar V. Putinu, visticamāk, nenovedīs pie tūlītējiem konkrētiem rezultātiem, taču ir ļoti svarīgi, lai šajos sarežģītajos laikos pasaules divu militārajā ziņā varenāko lielvaru līderi vismaz uzsāktu dialogu. Arī Kremlim lojālie Krievijas mediji vēsta, ka tikšanās būs ļoti nozīmīga, taču būtiskus izrāvienus gaidīt ir lieki, jo veselā virknē pašlaik aktuālu jautājumu Krievijas un ASV nostāja ir pilnīgi atšķirīga. AP uzsver, ka pat jautājumā par starptautiskā terorisma apkarošanu Maskava un Vašingtona nav īsti vienisprātis - Krievija, piemēram, uzskata, ka Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu apdraudošie opozīcijas kaujinieki ir tādi paši teroristi kā Islāma valsts, savukārt ASV daļu no mērenās opozīcijas uzskata par brīvības cīnītājiem. Kā izņēmums visbiežāk tiek minēta Ziemeļkorejas konflikta risināšana, kur sakrīt abu pušu pozīcijas, kā arī vēlme pagarināt New START vienošanos par stratēģisko kodolraķešu arsenāla ierobežošanu - pašreizējais līgums ir spēkā līdz 2021. gadam.
Teorētiski Helsinku sarunām būtu jābeidzas ar to, ka abas puses tikai vienosies par tiem problemātiskajiem jautājumiem, kuru risināšanā ASV un Krievijai būtu jāsadarbojas, un labākajā gadījumā iezīmēs kādus mehānismus šo problēmu risināšanā. Taču tā ir tikai teorija, bet praksē D. Tramps pusotra gada laikā apliecinājis, ka prot sagādāt pārsteigumus. Virkne augsta ranga Valsts departamenta un Pentagona amatpersonu, atbildot uz AP jautājumu, atzinuši - viņiem neesot ne jausmas, par ko D. Tramps gatavojas runāt ar V. Putinu divpusējās tikšanās laikā, ko viņš varētu pieprasīt, bet kādām Krievijas prasībām piekrist. Pret ASV prezidentu kritiski noskaņotie mediji ironizē, ka nekāda plāna nav arī pašam D. Trampam un ka viņš pieturēsies pie ierastās Twitter lietošanas taktikas - proti, kas pēkšņi ienāks prātā, par to arī runās. Daudzi prezidenta kritiķi uzsvēruši, ka ir neprāts atstāt D. Trampu aci pret aci ar V. Putinu, jo pieredzējušais Krievijas prezidents savu kolēģi, kurš būs palicis bez nacionālās drošības padomnieku palīdzības, apspēlēs vienos vārtos. Bažas par to, ka D. Tramps pēkšņi varētu atcelt pret Krieviju noteiktās ekonomiskās sankcijas vai paziņot, ka samierinās ar Krimas aneksiju ir pārspīlētas, jo ASV prezidents bez Kongresa atbalsta šādus lēmumus nevar pieņemt. Toties viņš var piekrist atkal atvērt Krievijas konsulātus Sietlā un Sanfrancisko, ļaujot valstī iebraukt par spiegošanu izraidīto diplomātu aizstājējiem, vai, piemēram, piekrist samazināt ASV militārās aktivitātes Eiropā - gluži tāpat kā Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam apsolīja pārtraukt ASV un Dienvidkorejas kopīgos militāros manevrus. Tiesa, ir maz ticams, ka šādi solījumi iespējami bez atbildes žesta no V. Putina puses, un eksperti pieļauj iespēju, ka Krievijas piekāpšanās varētu izpausties kā Irānas lomas mazināšana Sīrijas konfliktā. Taču tas ir tikai viens no pieņēmumiem.
