Pasaules uzmanība pievērsta Helsinkiem: notiks Trampa un Putina tikšanās
Helsinkos pirmdien notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās, kas tiek uzskatīta par nozīmīgāko abu valstu līderu divpusējo tikšanos kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.
Tramps svētdien gan izteicies, ka no tikšanās ar Putinu negaida īpašus rezultātus
Paredzams, ka šai samitā, ko pasaule gaida ar zināmu piesardzību, tiks apspriests Krievijas un ASV attiecību pašreizējais stāvoklis un turpmākās izredzes, skarot tādus tematus kā Sīrija, Ukraina, līgumi bruņojuma kontroles jomā un aizdomas par Krievijas jaukšanos ASV vēlēšanās.
Tramps svētdien gan izteicies, ka no tikšanās ar Putinu negaida īpašus rezultātus. Intervijā telekanālam CBS viņš norādījis, ka no šīm sarunām "negaida neko sliktu, bet, iespējams, kaut ko labu".
ASV nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons savukārt intervijā telekanālam ABC raksturojis gaidāmo tikšanos kā "nestrukturētu" un atzinis, ka no tās netiek gaidīti konkrēti rezultāti.
Abi prezidenti iepriekš divatā tikušies pērn G20 samita kuluāros Vācijā un Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) samita laikā Vjetnamā, bet, kā izteicies ASV vēstnieks Krievijā Džons Hantsmens, šī faktiski būs pirmā reize, kad viņi "tiešām sēdīsies pie galda uz sarunu - cerams, detalizētu sarunu par to, kur mēs varētu atrast zināmu interešu pārklāšanos un kopību".
Pēc vēstnieka teiktā, šis samits būs mēģinājums paraudzīties, vai šobrīd ir iespējams mazināt spriedzi un riskus pušu attiecībās.
Iepriekš Hantsmens arī izteicies, ka no divpusējo attiecību uzlabošanas iegūtu abas valstis, bet "šobrīd bumba ir Krievijas pusē".
Tikšanās Helsinkos notiks trīs dienas pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija izvirzīja apsūdzības 12 Krievijas armijas izlūkdienesta (GRU) virsniekiem par mēģinājumu ietekmēt 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Saistībā ar šīm apsūdzībām, ko Maskava noliedz, Amerikas Savienotajās Valstīs izskanējuši Trampam adresēti aicinājumi atcelt Helsinku tikšanos.
Tramps Intervijā telekanālam CBS svētdien atzina, ka nav domājis pieprasīt, lai Maskava izdod apsūdzētos Vašingtonai.
Pēc Boltona teiktā, šāda prasība sarunās būtu "diezgan muļķīga" un vājinātu Trampa pozīcijas, ņemot vērā, ka ASV un Krievijai nav līguma par apsūdzēto izdošanu, turklāt Krievijas konstitūcija aizliedz izdot savas valsts pilsoņus tiesāšanai ārvalstīs.
Tomēr, kā uzskata ASV nacionālās drošības padomnieks, šīs apsūdzības dod Trampam iespēju samitā ieņemt stingrāku nostāju un uzsvērt: "Tas ir nopietns jautājums, par kuru mums ir jārunā."
"Domāju, ka prezidents ir licis diezgan skaidri saprast, ka šajā diskusijā domā iesaistīties no spēka pozīcijām," piebildis Boltons.
Kā ziņots, Tramps pagājušajā nedēļā arī pieļāva, ka sarunās ar Putinu varētu skart jautājumu par ASV spēku mācībām Baltijas valstīs. "Nu... varbūt mēs par to runāsim," viņš sacīja žurnālistiem NATO samitā Briselē, atbildot uz jautājumu, vai viņš apsvērtu iespēju apturēt militārās mācības Baltijas valstīs, ja to palūgtu Putins.
Kā iepriekš atzinusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, šo tikšanos viņa gaida ar bažām. "Mums tas allaž rada bažas. Mēs zinām, kas ir Putins, mēs zinām, kas ir mūsu kaimiņvalsts, un zinām, uz ko varam cerēt. Tādēļ uz šo tikšanos un iespējamajiem rezultātiem raugāmies ļoti nopietni," viņa sacīja.