Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Politika

Tīra sirdsapziņa par pieprasītajām kompensācijām var būt tikai dažiem deputātiem

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš var nebūt vienīgais, pār kuru gulstas aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, manipulējot ar transporta izdevumu un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtis vērienīgu pārbaudi par teju visiem deputātiem.

Oficiāli KNAB informāciju par savu darbu nesniedz, norādot, ka birojs pievērš uzmanību visiem deputātu izdevumiem un publiskajā telpā nonākušajai informācijai, taču no drošiem avotiem zināms, ka biroja darbinieki savākuši informāciju par daudzu deputātu saņemtajām kompensācijām un dokumentiem, uz kuru pamata šīs kompensācijas saņemtas. Neoficiāla informācija liecina, ka pastiprināta biroja uzmanība pievērsta vairākiem Saeimas deputātiem.

Tiesa, biroja darbinieku darbu apgrūtina tas, ka ne visi deputāti kompensējamās degvielas iegādei izmanto degvielas kartes. Joprojām ir tādi, kas iesniedz čekus, kurus KNAB nesen bija spiests pārfotografēt Saeimas telpās.

Jau vēstīts, ka aizdomās par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu KNAB lūdza atļauju veikt piespiedu pārmeklēšanu A. Kļaviņa īpašumā. KNAB paziņojumā presei, neminot deputāta vārdu, rakstīja, ka birojs lūdz Saeimai atļauju veikt kriminālprocesuālās darbības attiecībā pret Saeimas deputātu. Kriminālprocess sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šogad 2. maijā sāktajā kriminālprocesā iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Saeimas deputāts, pildot deputāta pilnvaras, no 2016. gada 1. novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam, raksta KNAB.

Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka deputātiem ir tiesības saņemt transporta izdevumu kompensāciju, kuras apmērs atkarīgs no tā, vai parlamentārietis dzīvo Rīgā vai arī cik tālu no galvaspilsētas atrodas deputāta dzīvesvieta.

Kļaviņš par Saeimas deputātu kļuva 2016. gada jūnija vidū. No 2016. gada jūlija līdz oktobrim A. Kļaviņš transporta kompensācijā saņēma 115 eiro mēnesī, liecina Saeimas mājaslapā publicētā informācija.

Savukārt pēc pārdeklarēšanās uz Liepāju politiķa transporta kompensācija, sākot ar 2016. gada novembri, palielinājās - laika posmā līdz 2017. gada decembrim atkarībā no mēneša tā bijusi no 560 līdz 736 eiro.

Ņemot vērā Saeimas apkopoto informāciju par deputātiem izmaksātajām kompensācijām, var pieņemt, ka pilnīgi tīra sirdsapziņa par pieprasītajām kompensācijām var būt tikai dažiem deputātiem, kas uz tādām nemaz nav pieteikušies. Piemēram, Nacionālo apvienību pārstāvošajai Inesei Laizānei kompensācijās ik mēnesi pienāktos 807 eiro, jo viņas dzīvesvieta ir Daugavpils, taču deputāte šo kompensāciju nav pieprasījusi. No saviem likumīgajiem 129 eiro atteicies arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Grūti prognozēt, vai KNAB konstatēs pārkāpumus citu deputātu rīcībā, taču ir skaidrs, ka pierādījumus pārkāpumiem birojs var gūt, tikai veicot piespiedu pārmeklēšanu aizdomās turētā īpašumā, bet tam nepieciešama Saeimas atļauja.